LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
ĪADT

Mūsdienās dabas aizsardzībā risināmo jautājumu lokā ir gan cilvēki, gan daba. Dabas vērtību un resursu aizsardzība un apsaimniekošana, sugu un biotopu aizsardzība, vietējo attīstības projektu un ainavu ekoloģiskā plānošana ir daļa no tiem.

Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT)  Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību - retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
 
 
 
Kā  tiek iedalītas ĪADT?
 
Pavisam Latvijā ir 683* ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no  astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām (nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis, jūras teritorija), kas savsatrpēji atšķirās ar teritorijas izveidošanas mērķiem, teritorijas platību un dažādu aizsardzības pakāpi  - atļautajām un aizliegtajām darbībām.
*informācija apkopota balstoties uz likumu un Ministru kabineta noteikumu un to grozījumu aktuālajām redakcijām, kas stājušās spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim .
 
Latvijā ir astoņas aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas:
  • 4 nacionālie parki  (Slīteres, Ķemeru, Gaujas un Rāznas), kas ir plaši apvidi , kur tiek aizsargātas dabas vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu.
  • 1 biosfēras rezervāts  (Ziemeļvidzemes)  plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.
  • 42 dabas parki, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra, Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu pauguraine). Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.
  • 9 aizsargājamo ainavu apvidi  (piemēram, Veclaicene, Vestiena, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme, Vecpiebalga), kas ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīga ainava un kultūrvide.
  • 261 dabas liegums, kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības.
  • 4 dabas rezervāti  (Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas), kas ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību.
  • 7 aizsargājamās jūras teritorijas.
  • 355 dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas vai cilvēku veidojumi:
    • ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi;
    • aizsargājamie koki;
    • dendroloģiskie stādījumi;
    • alejas.
Latvijā ir arī

Dati par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām mikroliegumiem, sugām un biotopiem arī dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS.