|
Publikācijas presē
2012.gada februāris
09.02.2012 Jaunas iespējas tūrismā (Liesma)
08.02.2012 DAP pārstāvji piedalās klimata pārmaiņu projekta noslēgumā Helsinkos (Auseklis)
Arhīvs
[2012.01.][2012.02.][2012.03.][2012.04.][2012.05.][2012.06.][2012.07.][2012.08.][2012.09.][2012.10.][2012.11.][2012.12.]
[2011.gads
 ( 899 KB)][2010.gads
( 912 KB)]Autors: ELĪNA KONDRĀTE
Datums: 24.02.2012 Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze Rubrika: Aktuāli “Turpmāk pilsētu ambīcijas nedaudz noliksim malā un vienoti parādīsim Gaujas nacionālā parka (GNP) skaistumu,” par jauno GNP tūrisma attīstības stratēģiju stāsta PA “Siguldas tūrisma attīstības aģentūras” direktore Laura Konstante.
15. februārī Siguldā apstiprinātās stratēģijas ietvaros plānots izveidot vienotu reģiona zīmolu, jaunus tūrisma objektus un pakalpojumus, kas veicinātu tūristu pieplūdumu, kā rezultātā palielinātu arī ienākumus. L. Konstante atklāj, ka tā būtu iespējams palielināt šī reģiona konkurētspēju arī ārzemju tūrisma tirgū. GNP iecerēts piesaistīt tūristus no Baltijas valstīm, Krievijas, Vācijas un Zviedrijas.
“Galvenā prioritāte ir izveidot vienotu un kompleksu tūrisma piedāvājumu, nevis atsevišķi pa pilsētām, kā tas bija līdz šim, bet sadarbojoties,” stāsta aģentūras direktore. RAA jau vēstīja, ka, veidojot kopīgu attīstības plānu, sarunās apvienojusies Sigulda, Cēsis, Līgatne, Amatas un Pārgaujas novadi, kā arī Valmieras pilsēta.
L. Konstante pastāstīja, ka pamazām savā starpā iepazīstas arī uzņēmēji. Iespējams, pirmie darba augļi būs redzami jau vasarā. GNP tūrisma stratēģija apstiprināta ar vairāk nekā 60 dalībnieku – komersantu, pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes – dalību.
Autors: Mairita Kaņepe
Datums: 10.02.2012 Izdevums: Druva Rubrika: Novadu ziņas Sešu Vidzemes pašvaldību tūrisma jomas speciālisti krietni kopā pastrādājuši, radot koncepciju, kā pašvaldības ciešāk var vienot apstāklis, ka tās atrodas Gaujas Nacionālā parka (Gaujas NP) teritorijā. Koncepcija kalpojusi par pamatu tam, lai Siguldas, Līgatnes, Amatas, Cēsu, Pārgaujas un Valmieras pašvaldību vadītāji parakstītu vienošanos par pašvaldību partnerību tūrisma attīstības projektā " Gaujas Nacionālais parks no A līdz Z", tādējādi veicinot tūristu pieplūdumu, kā arī nepārtrauktību dažādos gadalaikos.
Pašvaldības ir uzņēmušās finansiālas saistības kopīgu tūrisma atbalsta pasākumu veicināšanā. Viens no pirmajiem uzdevumiem tūristu piesaistē ir veikts ir astoņās valodās izdota tūrisma iespēju karte. Pirmā somu valodā tika izplatīta Somijas tūrisma gadatirgū.
„Kas ir Sigulda, Cēsis vai Valmiera, somi nezināja, bet to, ka Latvijā ir Gaujas Nacionālais parks, zināja un gadatirgū ar interesi uzklausīja mūsu priekšlikumus apmeklēt parku Latvijas apciemojuma laikā, iepazīt dabas objektus, kultūrvēsturi, amatniecību, apmeklēt brīvdabas koncertus un svētkus pilsētās, iesaistīties aktīvās atpūtas pasākumos.
Pats galvenais, mums bija iespēja pārliecināt par parka iespaidīgo lielumu un daudzveidību, uzsverot, ka parkā var aizvadīt vairākas ļoti interesantas dienas," stāsta Cēsu Tūrisma informācijas centra vadītāja Andra Magone, kura ar kolēģi Lauru Konstanti no Siguldas ir idejas autores parka lomas palielināšanā tūristu piesaistē. „Līdz šim ikdienā mēdzām sastapties ar tūristiem, kuri, atbraukuši uz Cēsīm vai Siguldu, domā, ka vienas dienas laikā ar kājām izstaigās parku un visu būs redzējuši. Mūsu uzdevums ir tūristus aizkavēt šeit uz vairākām dienām."
Vienošanās par sadarbību tūrismā starp sešām pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldi, kura ir atbildīga par dabas bagātību saglabāšanu, noslēgta uz pieciem gadiem. Vienošanās neierakstīta, bet visu atbalstītāju vēlēšanās ir šo gadu laikā panākt tik lielu interesi par Gaujas parks, lai apmeklētāju skaits krietni palielinātos un tas būtu trešā apmeklētākā vieta Latvijā aiz Rīgas un Jūrmalas.
Autors: Antis Lūsa
Datums: 09.02.2012 Izdevums: Liesma Rubrika: Ziņas Krimuldas un Priekuļu novada pašvaldībām nepiedaloties, Cēsīs otrdien Vidzemes sešas pašvaldības — Siguldas, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Pārgaujas un Valmieras —, kā arī Dabas aizsardzības pārvalde parakstīja vienošanos par ilgtermiņa sadarbību tūrisma nozarē un Gaujas Nacionālā parka teritorijas kā tūrisma galamērķa attīstību.
— Nacionālie parki Eiropā un pasaulē ir atpazīstami mērķi, Latvijā tas vēl nebija izmantots,— uzsvēra Valmieras pašvaldības sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Inese Pabērza. — Sešām pašvaldībām un Dabas pārvaldei vienojoties, galvenais mērķis ir paaugstināt Gaujas Nacionālajam parkam konkurētspēju kā tūrisma galamērķim Latvijā. Tas ir ambiciozs uzdevums, jo vēlamies būt trešais apmeklētākais galamērķis aiz Rīgas un Jūrmalas. Mūsu galamērķis pēc tūrisma profila ir citāds pret lielajām pilsētām — gan vēsturiski, gan bāzes, gan mērķauditorijas ziņā. Pašos pamatos labākais mūsu sadarbībā ir tas, ka esam spējuši vienoties par labu ideju, visi partneri ir noticējuši tūrisma potenciālam. Tās būs ne tikai finansiālas saistības, bet saskaņota sadarbība. Par sadarbību interesējušies arī uzņēmēji. Projekts ir sācies jau pirms līguma parakstīšanas, un pagājušā gada decembrī tapis pirmais kopīgais produkts — Gaujas Nacionālā parka karte astoņās valodās. Tā jau ceļo pa tūrisma izstādēm.
Siguldas Tūrisma aģentūras vadītāja Laura Konstante uzsvēra, ka Gaujas Nacionālajā parkā atrodas Latvijā senākais tūrisma objekts — Gūtmaņa ala. To apmeklē ne tikai kaimiņvalstu iedzīvotāji, bet arī ekskursanti no tālākām zemēm. Kā vienu no problēmām Laura Konstante atzīmēja reģionālo nevienlīdzību tautsaimniecībā attiecībā pret Rīgu. Rīga dominē arī tūrismā, tas sasniedz 77 % no kopējā tūrisma eksporta. Tāpēc svarīga ir novadu sadarbība, ieguvums būtu ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Jau pašlaik nakšņotāju ziņā minētie apvienojušies novadi Latvijā ir ceturtajā vietā. Tas nozīmē, ka visu gadu jāpiedāvā kvalitatīvs, dabā balstīts tūrisma piedāvājums. Tas veicinās arī vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos un dabas mantojuma saglabāšanu.
Valmieras pašvaldības vārdā līgumu parakstīja izpilddirektors Jānis Baiks: — Esam saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritoriju, tā pie mums sākas. Šis ir unikāls projekts Latvijas mērogā, kas pierāda, ka vairākas pašvaldības var vienoties par labām idejām un kopīgiem mērķiem. Esam gatavi līdzdarboties un apmainīties pieredzē. Ieguvums būs, Valmiera sevi pozicionē kā industriālu pilsētu. Arī tūrisma joma ir pietiekami nopietna un vajadzīga. Pie tās esam strādājuši arī savā apkārtnē ar Burtnieku, Kocēnu un Beverīnas novadu. Tāpēc mēs apsolāmies sagaidīt tūristus un pa Gauju sūtīt viņus jums. Uzskatu, ka noslēgtais līgums ļauj partnerpašvaldībām ne tikai racionālāk izmantot finanšu līdzekļus, bet arī saskaņotāk un mērķtiecīgāk strādāt, lai arvien vairāk ārvalstu viesu arvien ilgāku laiku pavadītu Gaujas Nacionālā parka teritorijā.
Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 09.02.2012
Izdevums: Druva Rubrika: Līgatnes pagasts Gaujmalā uzcelts Tautas zvejniecības aroda muzejs un vasarā tas tūristiem būs atvērts. Piesaistot ES finansējumu, to paveikusi biedrība "Līgatnes krasti", kuras dibinātāji ir novada dome, SIA "Makara tūrisma birojs" un nodibinājums "Gaujas Nacionālā parka fonds". Biedrības mērķi ir zivsaimniecības, vides izglītības, dabas aizsardzības, ekotūrisma attīstība, tūrisma veicināšana, kultūras vēstures vērtību izpēte un saglabāšana.
""Līgatnes krasti" radās, lai atainotu to, ko cilvēki Līgatnē darījuši gadsimtiem, proti, makšķerējuši, zvejojuši. Jā, valstī likumi nosaka, ko drīkst, ko ne, bet laiki un attieksme mainījusies, arī arods,"stāsta biedrības valdes priekšsēdētājs Oskars Okonovs. Tautas zvejniecības aroda muzejā paredzēts eksponēt vēsturiskus un mūsdienu materiālus un stāstīt par zvejniecības tradīcijām Gaujā un Gaujas upes baseinā. Muzeja ēkas arhitektūra ir Līgatnes apkārtnei raksturīga koka ēka, kas simbolizē zvejnieku šķūni, kādā tika uzglabāti zvejas piederumi un rīki. Muzejam savu savākto nelegālo makšķerēšanas un zvejošanas rīku kolekciju sabiedrība apskatei nodos ilggadējais vides inspektors Māris Mitrēvics. Protams, tiek vākti visdažādākie materiāli un lietas, kas var noderēt muzejam.
"Biedrību nodibināja organizācijas, bet saglabāt senās tradīcijas, interese izveidot muzeju bija konkrētiem cilvēkiem, kuri katrs gatavs līdzdarboties. Biedrībā ar savu darbu un domām iesaistījušies daudzi līgatnieši, kuri ir aktīvi arī citās organizācijās," stāsta Oskars.Viņš ir pārliecināts, ka NVO parāda, cik sabiedrība gatava līdzdarboties kopējam darbam. "NVO vienkāršāk definēt mērķus un intereses nekā pašvaldībai, kurai tie būtu jāskaidro visai sabiedrībai. Arī dome ir ieinteresēta NVO aktivitātēs. Tās atbalsts būtisks ir ne tikai līdzfinansējumā,bet arī attieksmē," domās dalās "Līgatnes krastu" vadītājs.
"Līgatnes krasti" rosinājuši arī Gaujasmalā dzīvojošos. Biedrība turpinās iesākto. "Gauja tepat blakus, tā jākopj. Vides sakārtošanā daudz darāmā," saka Oskars Okonovs.
Autors: Andris URTĀNS, DAP Dabas datu un plānojumu departamenta vecākais eksperts
Datums: 08.02.2012 Izdevums: Auseklis Rubrika: Ziņas 18. un 19. janvārī ar konferenci Helsinkos noslēdzās Baltijas jūras reģiona programmas finansētais projekts Klimata izmaiņas: ietekme, izmaksas un pielāgošanās Baltijas jūras reģionā (BALTCICA), kurā viens no partneriem bija arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR). Helsinkos ZBR pārstāvēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu un plānojumu departamenta vecākais eksperts Andris Urtāns un projekta koordinatore Liene Jermacāne.
Eksperts konferencē uzstājās ar referātu par klimata izmaiņu interaktīvās izstādes konceptu un kopā ar kolēģi prezentēja informatīvus stendus par Salacgrīvas kā zaļā novada risinājumiem videi draudzīgu enerģijas veidu apguvē un ūdeņu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, kas klimata izmaiņu apstākļos ir īpaši nozīmīgi. Latvijas stendi pēc konferences tika nodoti Eiropas jūras piekrastes aizsardzības savienības Vācijas nodaļai izstādīšanai Hamburgā. Ir iecere, ka pēc tam stendi ceļos pie citiem projekta partneriem.
Konferences dalībnieku rosinātās diskusijas un jautājumi vēlreiz apstiprināja, ka attaisnojusies iecere par to, ka biosfēras rezervāti kā inovāciju un eksperimentālās teritorijas spēj būt nozīmīgs atbalsts zinātnes atziņu skaidrošanai plašākai sabiedrībai un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai. Tādā veidā vietējo pašvaldību un individuālā līmenī tiek popularizēta bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, klimata izmaiņu seku mazināšana un vides resursu ilgtspējīga izmantošana.
Projektā bija iesaistījušies 24 partneri no Baltijas jūras valstīm. Tā vispārējais mērķis sekmēt valsts politikas ieviešanu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, īpaši attiecībā uz ūdens vidi, kā arī iesaistīt sabiedrību aktīvai darbībai klimata pārmaiņu mazināšanā.
Autors: Ieva Karlsberga
Datums: 02.02.2012 Izdevums: Siguldas Elpa Rubrika: Aktīvi dzīvojam Līgatnes dabas takās 28.janvārī notika trešais tautas slēpojums „Līgatnes ķepa”. Lai gan termometrs rādīja mīnus 15 grādus, uz starta līnijas stājās 38 dalībnieki – pieci bērni un 33 pieaugušie.
Slēpojuma mērķis bija cēls – aktīvi sportojot, atbalstīt jaunas mājas būvniecību lācenei Ilzītei, kam tiks novirzīta arī visa slēpojama dalības maksa.
„Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, slēpojuma laiks tika fiksēts tikai 23 „Plēsēju” grupas dalībniekiem, kas slēpoja divas „Lielās cilpas” jeb 11 kilometrus. Pirmo vietu šajā distancē izcīnīja Kaspars Stupelis. Savukārt „Plēsēju” grupā startējusī vienīgā dāma Sanita Vītola saņēma titulu „ātrākā dāma”,” pastāstīja Gaujas nacionālā parka fonda valdes locekle Baiba Pavloviča.
Slēpotājiem līdzi juta arī dabas taku iemītnieki, kurus ikdienā var apskatīt jebkurš taku apmeklētājs, jo slēpošana Līgatnes dabas taku 1,4 un 5,5 kilometru distanču slēpošanas trasēs turpinās. Darbojas arī slēpju noma, iepriekš piesakoties, ir iespēja izbraukt ar sniega motocikla vilktām kamanām, apmeklētāji var iznomāt ragaviņas, kas ļaus pietaupīt spēkus mazākajiem Līgatnes dabas taku apmeklētājiem.
„Gaujas nacionālā parka fonds” aicina gan uzņēmējus, gan privātpersonas atbalstīt jaunas lāču mājas būvniecību, lai lācenes Ilzītes tagadējā dzīvesvietā turpmāk varētu izmitināt trīs vecākos Līgatnes dabas taku lāčus. Līdz šim saziedoti mazliet vairāk kā 7200 lati, bet Ilzītes mājai nepieciešami 26 000 latu,” pauda B.Pavloviča un bija gandarīta, ka vairāki uzņēmumi ir interesējušies par vajadzībām, lai uzsāktu būvniecību, tomēr reāla darbība pagaidām ir bijusi no AS „Latvijas Finieris”, kas ziedoja finiera plāksnes lāču mājas pārsegumam, un SIA „Preiss Būve”, kas ziedoja labu vārtu komplektu, ko varēs izmantot lāču iežogojuma būvniecībā. Vēl ir atsaukusies kokapstrādes firma SIA „Agle”, ar ko ir noruna, ka aprīļa mēnesī, kad reāli varētu uzsākt āra darbus, viņi piegādās koka mietus ierobežojošai sētai.
  Dabas aizsardzības pārvalde. Baznīcas iela 7, Sigulda, LV 2150 Tālr.: 67509545; fakss: 67509544;
Reģ.Nr. LV90009099027 TRELLV22 Konta Nr. LV75TREL2210650029000
e-pasts: daba@daba.gov.lv
Darba laiks: 8:30 - 17:00
|
||||||||||||||
