LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Tūristiem
Teritorija Ko darīt?Interaktīvā karte
Pakalpojumi Dabas aizsardzība
Ķemeru nacionālais parks - Teritorija
Ķemeru nacionālais parks kā trausls dārgakmens sevī glabā Latvijā un Eiropā jau par retām kļuvušas dabas vērtības – neskartus augstos sūnu purvus, mitros melnalkšņu mežus, palieņu pļavas un putniem bagātus piejūras ezerus. Tas ir patvērums un dzīves vieta daudzām retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām - gan krāšņām un viegli pamanāmām, gan necilām un tikko saskatāmām.
Skats uz Kaņiera ezeru ar niedrājiem un kaļķainajām pļavām, Sloceni ar dumbrājiem, priežu mežiem un piekrastes kāpām, jūru un Lapmežciemu. Foto: J.Vītiņš
 
Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā ar mērķi saglabāt teritorijas dabas un kultūrvēstures vērtības un kūrortoloģiskos resursus, kā arī veicināt dabas izglītību. Nacionālā parka platība ir 38 165 ha. Ķemeru nacionālais parks ir mitrāju parks, un tā simbols ir baltmugurdzenis – reta dzeņu suga, kuras izdzīvošanai ir nepieciešami ļoti mitri, cilvēka darbības neskarti lapu koku meži. Kopš nacionālā parka nodibināšanas, tā teritorijā ir veikti vairāki vērienīgi mitrāju atjaunošanas projekti. Lielākie no tiem ir Slampes upes līkumu atjaunošana un ūdens līmeņa pacelšana Lielā Ķemeru tīreļa ZA malā.
 

Savvaļas zirgi Dunduru pļavās atjaunotās Slampes upītes krastos. Foto: A.Liepa
 
Galvenās dabas vērtības
Meži. Nacionālā parka teritorijā ir sastopami gandrīz visi mežu veidi, kas raksturīgi mūsu platuma grādiem. Te vēl lielās platībās ir saglabājušies mitri melnalkšņu meži upju palienēs, kas citur Latvijā un Eiropā ir gandrīz pilnībā iznīcināti, lai auglīgās augsnes varētu izmantot lauksaimniecībā.
 
Purvi. Nacionālā parka centrālo daļu aizņem plaši augsto sūnu purvu masīvi. Tā ir īpatnēja pasaule bez ceļiem un takām – sūnu karaļvalsts ar mazām priedītēm, gariem, līkumotiem ezeriņiem un savdabīgu putnu un augu valsti. Pavasara un rudens putnu migrācijas laikā sūnu purvos naktīs nolaižas atpūsties tūkstošiem caurceļojošu zosu un dzērvju.
 
Lielais Ķemeru tīrelis. Foto: A.Liepa
 
Pļavas. Starp mežu masīviem un upju palienēs skatam paveras pļavas, kurās ganās gan meža dzīvnieki, gan savvaļas govis un zirgi, bet naktī var dzirdēt griezes. Rūpīgs vērotājs pamanīs gan garajā zālē paslēpušās orhidejas, gan plēsīgos putnus, kas, lēni riņķojot virs pļavām, noskata medījumu.
 
Ezeri. Trīs lielākie ezeri Ķemeru nacionālajā parkā ir Kaņieris, Slokas ezers un Valguma ezers. Skatoties no malas, ezeru plašie un rāmie ūdeņi sniedz miera izjūtu. Tomēr tā ir arī dažādu dzīvu būtņu un nemitīgas rosības pilna ainava.
 
Kaņieris. Foto: A.Priede
 
Jūras piekraste. ĶNP piekrastei galvenokārt ir raksturīgas baltas smilšu pludmales ar trauslu kāpu augāju un sausi priežu meži.
 
Sēravoti. Ķemeru apkārtnē virszemē izplūst vairāk nekā 30 sēravotu. Tā ir ne tikai reta dabas parādība, bet avotu ūdenim piemīt arī dziednieciskas īpašības. Pateicoties sēravotiem, Ķemeros pastāv jau vairāk nekā 160 gadus senas kūrorta tradīcijas.
 
Sēravots Dūņiera krastā. Foto: A.Priede
 
Zīdītājdzīvnieki. Ķemeru nacionālajā parkā mīt vilki, lūši, stirnas, aļņi, brieži, ūdri bebri, deviņu sugu sikspārņi, caunas, sermuļi, susuri, kopā 47 zīdītājdzīvnieku sugas. Lielākā daļa dzīvnieku ir ļoti uzmanīgi, un to klātbūtni var nojaust tikai pēc atstātajām zīmēm – nograuztas koku mizas un pēdām.
 
Putni. Katru pavasari no malu malām atskan putnu dziesmas – dūdošana, svilpšana un tauru skaņām līdzīgi saucieni. Ķemeru nacionālais parks ir mājvieta gan daudzām bieži sastopamām putnu sugām, gan dažādiem dabas retumiem – melnajam stārķim, mazajam ērglim, jūras ērglim, baltmugurdzenim, mazajam ormanītim. Kopumā ĶNP teritorijā ir novērotas vairāk nekā 250 putnu sugas, 67 no tām aizsargājamas.
 
Jūras ērglis. Foto: J.Ķuze
 
Rāpuļi un abinieki. Pļavu garajā zālē, pamežā un starp purva ciņiem dzīvo septiņas dažādas ķirzaku un čūsku sugas. Retākā no tām ir gludenā čūska, kas nav indīga. Savukārt, tuvāk ūdeņiem mīt 11 dažādas abinieku sugas – gan parastas varžu un krupju sugas, kas pavasaros ar savu kurkstēšanu pieskandina plašu apkārtni, gan arī dažādi simpātiski dabas retumi, piemēram, raibajiem plankumiem rotātais zaļais krupis.
 
Kukaiņi un zirnekļi. Ciešāk ieskatoties augu zaros un lapotnēs, jūs noteikti pamanīsiet kādu no apmēram 3300 parkā mītošajām kukaiņu sugām – vai tā būs liela ragaina vabole, vai krāšņs taurenis, vai spāre. Vai varbūt jūs savā tīklā noķers kāda no 58 nacionālajā parkā mītošajām zirnekļu sugām?
 
Tauriņš uz gandrenes. Foto: V.Vintulis
 
Augu valsts. Ejot pa pļavām un mežiem, pievērsiet uzmanību arī dažādām augu sugām. Daļa no tām ir lielas, krāšņas, viegli pamanāmas vai vienkārši dīvainas, un, tās redzot, jūs ne mirkli nešaubāties, ka esat sastapies ar dabas retumu, piemēram, kādu no savvaļas orhideju sugām, jumstiņu gladiolu vai lielo brūnkāti. No vairāk nekā 900 ĶNP sastopamajām augu sugām 86 ir aizsargājamas. Tomēr augu valsts mūs priecē ne tikai ar dažādiem retumiem, bet arī ar tādām vienkāršām lietām, kā puķu pilnas pļavas, zāļu purvi, dižozoli, kā arī spuraini ķērpji un sūnas, kas veido miniatūrus mākslas darbus uz ēnainiem koku stumbriem.
 
Smiltāju neļķe. Foto: A.Priede
 
Ķemeru nacionālajā parkā jūs varat:
  • Doties pastaigās pa dabas takām un parka teritorijā esošajiem ceļiem un takām. Suņus lūdzam vest pie pavadas.
  • Braukt ar velosipēdu gan pa speciāli iezīmētiem maršrutiem, gan pa parkā esošajiem ceļiem. Lūdzam nebraukt pa laipu koka konstrukcijām, jo tas bojā laipas un var būt bīstami.
  • Vērot putnus. Labākais laiks putnu vērošanai ir pavasaris un vasaras sākums, agrs rīts vai pievakare, kā arī rudens, kad vislabāk pamanāma putnu migrācija. Labākās vietas – Ķemeru sanatorijas parks, Kaņiera un Slokas ezeri, Dunduru pļavas.
  • Vērot dzīvniekus. Labākā vieta lielo zālēdāju – taurgovju un savvaļas zirgu, vērošanai ir Dunduru pļavas. Savukārt, krēslas stundās, klusi pārvietojoties, kartē norādītājās vietās reizēm izdotas sastapt bebrus.
  • Makšķerēt ir atļauts visos Ķemeru nacionālā parka ūdeņos, ievērojot spēkā esošo likumdošanu. Makšķerēšanai Kaņiera ezerā ir nepieciešams iegādāties licences.
  • Vizināties ar laivu – ar savu laivu drīkstat uzturēties visos publiskajos ūdeņos, bet Kaņiera un Valguma ezeros tikai ar iznomātām laivām.
  • Ogot un sēņot visā parka teritorijā, izņemot rezervāta zonu, kas norādīta kartē.
Par konkrētām nodarbēm vairāk var uzzināt Ķemeru nacionālā parka tūrisma veltītajā sadaļā KO DARĪT?
 
    
Mājas lapa veidota ar daļēju Eiropas Savienības (Eiropas reģionālās attīstības fonda) atbalstu.