attels

2011. gads – pūšļu fuks (Fucus vesiculosus)

  • 06.08.2011. Plkst. 20.00-24.00. Pie Pūsēnu kalna Baltijas jūras krastā, Nīcas pagasts
attels

Latvijas augstākā kāpa Pūsēnu kalns (37m v.j.l.) atrodas Dabas parka „Bernāti” D galā. Sākot ar 17.gadsimtu, priežu mežu izciršanas rezultātā piekrastē sākās kāpu ceļošanas process, kas sevišķi bīstamus apmērus sasniedza laika posmā no 1785. līdz 1835.gadam, kad smilšu kalni apraka vairākas mājas, tajā skaitā arī „Pūsēnus”. Tā šī augstā kāpa ieguva savu nosaukumu. Lai apturētu postošo procesu, tika veikta vērienīga kāpu apmežošana.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados daļu Pūsēnu kāpas jeb kā vietējie iedzīvotāji sauc - Pūsēnu kalna noraka un smiltis izmantoja silikātķieģeļu ražošanai Liepājā. Rakšana ar ekskavatoru notikusi trīs maiņās – cauru diennakti. Darbi pārtraukti ap 1980.gadu, jo ražošanai piemēroti smilšu krājumi izsīkuši. Kad rakšanu pārtrauca, karjerā iestādīja priedītes.

  • 13.08.2011. Plkst. 20.00-24.00. Mežainajās kāpās Baltijas jūras krastā Mērsrags
attels

Mērsraga zemes rags (18,0 ha) - sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, ~ 2 km uz ziemeļiem no Mērsraga ciemata. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze 3-12m dziļumā klāta ar akmeņiem. Apmēram 50 m no krasta atrodas Velna akmens, kura sašaurinātā augšdaļa (1,5 m) redzama virs ūdenslīmeņa. Citam akmenim sānos iedobe, tāpēc tas nosaukts par Velna pēdu. Pēc teikas, akmeņu rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim.

Vairākus kilometrus smilšainā Mērsraga pludmale ideāli piemērota gan vasaras atpūtai pie jūras, peldoties, sauļojoties vai staigājot pa pludmali un priežu mežu, gan rudenī - ziemā vērojot vētru nodarītos nedarbus un ledus krāvumus.

Ieeja pasākumā par 2 gliemežvākiem! 

Pūšļu fuks ir brūnaļģe, kas bieži sastopama ziemeļu Atlantijas okeāna un kaimiņu jūru piekrastēs. Baltijas jūrā pūšļu fuks veido vienu no vērtīgākajām dzīvotnēm. Tas nodrošina barību, slēptuvi un vairošanās vietu daudziem jūras dzīvniekiem, piemēram, reņģēm. Pūšļu fuks cieš no pazemināta ūdens sāļuma un, it īpaši, no pieaugošās ūdens duļķainības, ko izraisa piesārņojums no lauksaimniecības un apdzīvotām vietām. Kā Dabas Koncertzāles ‘varonis’, pūšļu fuks ļāva izstāstīt aizraujošu stāstu par Baltijas jūras vidi, dabas bagātībām un draudiem tās ekosistēmai.

Pūšļu fuka un tā dzīves vides - Baltijas jūras – noslēpumi Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas  Hidroekoloģijas  institūta, Vides projektu un vietējo zvejnieku stāstos un demonstrējumos.

  • BALTIJAS JŪRAS BIOTOPU DAUDZVEIDĪBA Ko varam atrast mūsu Baltijas jūrā un kas tajā īpašs.
  • AKVĀRIJS Vieta, kur tuvumā apskatīt pūšļu fuka audzes, un piekrastes dzīvās radības.
  • ŪDENS SĀĻUMS Par ūdens sāļumu pasaules okeānos un Baltijas jūrā, kā tas ietekmē augu un dzīvnieku valsti Baltijas jūrā. Jūras ūdens degustēšana.
  • NODERĪGIE JŪRAS MĒSLI Pūšļu fuku un citu aļģu praktiskais pielietojums cilvēku dzīvē.
  • PIEJŪRAS TAKA apmeklētāji varēs noteikt jūrmalā augošos augus, izskalotos gliemežvākus.
  • DABAS IEDVESMA Piespraudes zivtiņas vai putna veidolā veidošana, lielās smilšgliemenes čaulu apgleznošana, īstu jūrnieku mezglu siešana, veltījums pūšļu fikam dzejā.

 

Jūras hidrobiolgi Andris Andrušaitis un Solvita Stārķe

  • DZEJA. Pēters Brūveris
  • STĀSTI. Andris Andrušaitis, Solvita Strāķe
  • DABAS DJ. Eduards Švāns
  • REŽIJA. Roberts Rubīns
  • VIDEO PROJEKCIJAS. Roberts Rubīns, Viktors Keino
  • MŪZIKA. Aigars Voitišķis, Andris Sējāns, Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Anrijs Grinbergs, Rūta un Valdis Muktupāveli.
Mūzika