Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienē, Burtnieka līdzenumā, Salacas senlejas malā, upes kreisajā krastā.
Dabas piemineklis ietver vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegumus ar alām Salacas senlejas nogāzē, upes kreisajā krastā un tās pietekas Dambjupītes ielejā, kas vienlaikus ir Salacas senlejas atzars.
Šie atsegumi atrodas tuvu Burtnieku svītas stratotipiskiem griezumiem (Neļķu klintis un Skaņaiskalns).
Dabas pieminekli veido Salacas senlejas un ielejas kreisā pamatkrasta nogāze un Dambjupītes ieleja ar lielāku skaitu vidējā devona Burtnieku svītas atsegumu, lielākie un krāšņākie no kuriem ir Bezdelīgu klintis pie Salacas. Bezdelīgu klinšu krauja ir ļoti stāva, tajā ir vairākas nišas, alas un pārkares. Pie klintīm ir sezonāls ūdenskritums un atsegumā augšpus Dambjupītes ir samērā apjomīgā Upuru ala. Atsegumos Dambjupītes ielejā ir vismaz četras alas, kā arī vairāki avoti, dižakmens un lielu laukakmeņu sakopojumi.
Bezdelīgu klinšu atsegumu kopējais garums pārsniedz 170 m, bet augstums ir līdz 10 m. Dambjupītes gravā atsegumu virknes kopējais garums sasniedz vismaz 700 m.
Atsegumos redzami Burtnieku svītas smalkgraudaini līdz vidējgraudaini, iesārti un dzeltenīgi, muldveidīgi slīpslāņoti un horizontāli paralēli slāņoti smilšakmeņi. Bezdelīgu klinšu atsegumu virsmu sašķeļ vairākas plaisas, ar tām ir saistītas nišas, pārkares, iedobes un nelielas alas. Atsegumā ligzdo čurkstes, to dēļ ir cēlies klinšu nosaukums.
Burtnieku svītas pārsvarā smilšainie nogulumi ir uzkrājušies ūdens straumēs, par ko liecina granulometriskais sastāvs un slīpslāņojuma tekstūras. Vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmas, kāpjošais ripsnojums, slīpslāņojuma orientācija un citas pazīmes norāda uz paisuma-bēguma straumju ietekmi uz nogulu uzkrāšanos. Pēdējā laika darbos ir nostiprinājies uzskats, ka Burtnieku laikposmā drupu materiāls ir uzkrājies plūdmaiņu ietekmētās sērēs un zemūdens grēdās, kas attīstījās migrējošos kanālos deltas līdzenuma zemūdens daļā.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un aluviāli krastmalu un palieņu meži (91E0*). Sastopamas aizsargājamu augu sugas.
Bezdelīgu klintis ir nozīmīgs un ainaviski izcils tūrisma objekts ar būtisku kultūrvēsturisku nozīmi (Upuru ala, pirtiņas). Bezdelīgu klintīs ir daudz čurkstu aliņu, no kurām apdzīvotas ir tikai daļa.
