Putnu vērošana

ATRAŠANĀS VIETA

Ķemeru nacionālajā parkā

Džūkstes pagastā Tukuma novadā

GPS KOORDINĀTAS

X: 463440, Y: 6298617 / Lat: 56.8299499, Lon: 23.4008938

APRAKSTS

Dunduru pļavas ir mēreni mitras, taču atsevišķās vietās, kā, piemēram, bebra uzpludinātajā Melnragu rīklē, veido pārmitrus pļavu rajonus. Pļavas ir ļoti nozīmīgs biotops ne tikai pļavu sugām, bet arī meža un caurceļojošajiem putniem, kuri pļavās uzmeklē barību.

Dunduru pļavas

Dzērve. Foto: J.Ķuze

PIEMĒROTĀKĀ NOVĒROJUMU SEZONA

Dunduru pļavu apmeklējumam labākais laiks ir no pavasara līdz vasaras otrajai pusei. Šajā laikā vienlīdz labi izmantojamas abas putnu vērošanai iekārtotās vietas – skatu tornis un kurgāns. Tiesa, lietainā laikā komfortablāk ir izmantot torni, jo tam ir jumta pārsegums. Šī ir teicama vieta plēsīgo putnu vērošanas vieta, jo Dunduru pļavas tiek ganītas un pļautas, tādējādi nodrošinot „piekļuvi” sīkajiem grauzējiem. Slampes upes atjaunotais, dabiskotais tecējums ir pievilcīgs zivju gārnim, melnajam stārķim un vairākām pīļu sugām. Vietām krasta atsegumi piemēroti zivju dzenīša ligzdošanai. Betona konstrukciju tilti pār Slampes upi jau vairākus gadus ir iecienījušas mājas čurkstes. Šīs pļavas ir mežu ieskautas, klusas un visai nomaļas, tādēļ putniem bagātas. Uz D no Kauguru kanāla tiek arta zeme. Šajos arumos pavasaros veidojas peļķes, kurās uzturas bridējputni un nereti arī dažādu sugu ūdensputni, tajā skaitā zosis un gulbji. Tā kā pļavas ietver mežs, ir grūti novilkt robežu starp te redzētajām pļavas un meža sugām – ekskursijas laikā, ejot pa ceļu vai uzturoties tornī, parasti var dzirdēt vai redzēt arī plašu ar mežu saistītu putnu sugu spektru.

Dunduru pļavas

Jūras ērglis. Foto: J.Ķuze 

NOVĒROTIE PUTNI

  • Plēsīgie putni
    • ķīķis, sarkanā klija (2006), jūras ērglis, čūskērglis (1998), niedru lija, lauku lija, pļavu lija, vistu vanags, zvirbuļvanags, peļu klijāns, bikšainais klijāns, mazais ērglis, vidējais ērglis (2007), klinšu ērglis (ziemā regulāri, 2007), zivju ērglis, lauku piekūns, purva piekūns (2008), bezdelīgu piekūns.
  • :Pavasarī, vasaras otrā pusē
    • ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, krīklis, meža pīle, mandarīnpīle (2005), gaigala, laukirbe, paipala, zivju gārnis, melnais stārķis, baltais stārķis, grieze, dzērve, dzeltenais tārtiņš, ķīvīte, mērkaziņa, lietuvainis, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, lielais ķīris, sudrabkaija, lielais zīriņš, meža balodis, lauku balodis, parastā ūbele, dzeguze, vakarlēpis, svīre, zivju dzenītis, pupuķis, pelēkā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis, sila cīrulis, lauku cīrulis, bezdelīga, mājas čurkste, koku čipste, dzeltenā cielava, baltā cielava, paceplītis, peļkājīte, sarkanrīklīte, lukstu čakstīte, akmeņčakstīte, melnais meža strazds, pelēkais strazds, dziedātājstrazds, plukšķis, sila strazds, kārklu ķauķis, upes ķauķis, ceru ķauķis, purva ķauķis, krūmu ķauķis, iedzeltenais ķauķis, melngalvas ķauķis, dārza ķauķis, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis, svirlītis, čunčiņš, vītītis, zeltgalvītis, pelēkais mušķērājs, mazais mušķērājs, melnais mušķērājs, garastīte, purva zīlīte, pelēkā zīlīte, cekulzīlīte, meža zīlīte, zilzīlīte, lielā zīlīte, dzilnītis, mizložņa, vālodze, brūnā čakste, lielā čakste, sīlis, žagata, riekstrozis, kovārnis, pelēkā vārna, krauklis, žubīte, ziemas žubīte, zaļžubīte, dadzītis, ķivulis, kaņepītis, egļu krustknābis, mazais svilpis, svilpis, dzeltenā stērste, niedru stērste.
  • Melnragu rīkles slapjumā pavasarī
    • vasaras sākumā: ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, Kanādas zoss (2008), baltvēderis, krīklis, garkaklis, prīkšķe, platknābis, baltais stārķis, jūras ērglis, niedru lija, vistu vanags, peļu klijāns, dumbrcālis, ormanītis, mazais ormanītis, grieze, laucis, dzērve, ķīvīte, Temminka šņibītis, līkšņibītis, dūņšņibītis (2007), vistilbe, mērkaziņa, ķikuts (2007), melnā puskuitala, kuitala, pļavu tilbīte, dīķu tilbīte (2007), meža tilbīte, purva tilbīte, parastā ūbele, apodziņš, tītiņš, pelēkā dzilna, melnā dzilna, dižraibais dzenis, baltmugurdzenis, mazais dzenis, lauku cīrulis, pļavu čipste, baltā cielava, paceplītis, lukstu čakstīte, pelēkais strazds, dziedātājstrazds, plukšķis, kārklu ķauķis, upes ķauķis, seivi ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, niedru strazds, čuņčiņš, lielā zīlīte, dzilnītis, brūnā čakste, krauklis, mājas strazds, žubīte, dadzītis, niedru stērste.

APVIDUS

Mežs, pļavas, upe

VIDES PIEEJAMĪBA

Skatu tornis nav pieejams apmeklētājiem ratiņkrēslos. Kurgāna nogāze ir salīdzinoši stāva, tomēr apmeklētājiem ratiņkrēslos ir iespējams tajā uzbraukt ar pavadoņa palīdzību.

LABIEKĀRTOJUMS

Pļavas pārskatīt palīdz skatu tornis un kurgāns.
Auto var novietot stāvlaukumā pie skatu torņa.
Ar Dunduru pļavām iepazīstina informācijas stendi.

NOKĻŪŠANA

Ar sabiedrisko transportu piekļuve pļavām ir visai neērta. Var doties ar vilcienu no Rīgas uz Jelgavu, no Jelgavas tālāk ar autobusu Jelgava – Tukums braukt Tukuma virzienā līdz pieturai "Lancenieki". No pieturas līdz tornim ir 4 km. Labākais variants šīs putnu vērošanas vietas apmeklējumam ir automašīna, ar ko ērti var piebraukt pie paša torņa, kur ir izveidots stāvlaukums. Braucot no Rīgas jādodas pa Ventspils šoseju (A10) 50 km no Rīgas centra līdz pagriezienam uz Slampi (Slampe 9), kur jānogriežas pa kreisi uz grants ceļa. Pa šo ceļu jābrauc 5,3 km līdz T veida krustojumam, kur jānogriežas pa kreisi. Tad tieši pēc 1 km atkal pa kreisi gar Melnragu fermu. Nākamais 7 km garais posms ved caur Melnragu rīkli un Dunduru pļavām. Pirmā putnu vērošanas platforma, tā dēvētais "kurgāns" - mākslīgs uzbērums speciāli šim nolūkam - atrodas Melnragu rīkles galā pie tilta pār Slampes upi. Otra putnu vērošanai piemērotā vieta ir no koka veidots skatu tornis, kas atrodas redzamības attālumā Dunduru pļavu centrālajā daļā.

UZTURĒŠANĀS NOTEIKUMI

Dunduru pļavas


 


Apmeklētājiem atrašanās iežogotajā teritorijā aizliegta.

Uzmanību - elektrība - nepieskarties nožogojumam (elektroganiem).

Aizliegts barot un traucēt savvaļas zirgus un govis aplokā.

CITA NODERĪGA INFO

UZMANĪBU!

Atsevišķas ziņas par šo putnu vērošanas vietu laika gaitā var būt izmanījušās. Ja esat konstatējuši informācijas neatbilstību vai infrastruktūras bojājumus, lūgums, sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālo administrāciju.

Atklāj Latviju no jauna