Atrašanās vieta

Ēdernieku klintīs atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi ar kopējo garumu – 310 m un maksimālo augstumu līdz 10 m. Ēdernieku klinšu raksturīga pazīme ir arī Ēdernieku niša, kas izvietota tieši pie Gaujas līmeņa un ir 5 m plata, 3 m augsta, bet tikai 1 m dziļa. Teritorijā starp Ķūķu un Ēdernieku klintīm ir neliels avots.

Augstās kraujas un smilšakmeņu klintis pie upes līmeņa veido unikālu, skaistu ainavu, kas ir skatāma no Gaujas kreisā krasta, vai arī braucot ar laivu. Blakus Ēdernieku klintīm, lejpus pa upi, atrodas cits ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis – Ķūķu klintis un pretējā Gaujas krastā atrodas Leimaņu iezis.

Ēdernieku klintis

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440580
Administratīvais iedalījums: Cēsu novads, Raiskuma pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, Gaujas labajā krastā.

Ēdernieku klintīs atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi ar kopējo garumu – 310 m un maksimālo augstumu līdz 10 m.

Teritorijas ieži ir daļa no vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas stratotipa atsegumiem. Ēdernieku klinšu raksturīga pazīme ir arī Ēdernieku niša, kas izvietota tieši pie Gaujas līmeņa un ir 5 m plata, 3 m augsta, bet tikai 1 m dziļa. Teritorijā starp Ķūķu un Ēdernieku klintīm ir neliels avots ar debitu 0,4 L/sek. Smilšakmeņu klintis kraujas apakšdaļā kopumā ir labā stāvoklī, ko sekmē aktīvā Gaujas erozija.

Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas), dubultais slīpslāņojums un krokots slāņojums. Ir novērojamas būtiskas, vairāku desmitu metru attālumā izsekojamas erozijas virsmas, kuras krīt aptuveni dienvidu-dienvidrietumu virzienā, un līdzīgs kritums raksturīgs visai šī vecuma smilšakmeņu slāņkopai. Pārsedzošie Gaujas reģionālā stāva augšdaļas (Lodes svītas) mālainie nogulumi ieguļ tuvu horizontālam sagulumam, taču to uzbūvi ir grūti raksturot noslīdeņu dēļ.

Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta. Akmeņainā mālsmilts griezuma augšā ir pleistocēna glacigēnie (ledāja) veidojumi.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*).

Tieši atsegumu piekājē Gaujā pār laukakmeņu sakopojumiem ir izveidojušās Ķūķu krāces un teritorija ir ļoti populāra kā tūrisma objekts. Augstās kraujas un smilšakmeņu klintis pie upes līmeņa veido unikālu, skaistu ainavu, kas ir skatāma no Gaujas kreisā krasta, vai arī braucot ar laivu. Blakus Ēdernieku klintīm, lejpus pa upi, atrodas cits ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis – Ķūķu klintis un pretējā Gaujas krastā atrodas Leimaņu iezis.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk