Godājot latviešu tradīcijas un rupjmaizi kā vienu no latviskuma simboliem, 31. jūlijā no plkst. 12.00-16.00 Āraišu vējdzirnavās ar plašu aktivitāšu klāstu tiks svinēta Maizes diena, kurai šajā gadā pievienojušies arī Sidra svētki.
Āraišu vējdzirnavās jau teju divas desmitgades tiek svinēta maizes diena, kurā ik gadu satiekas maizes cepēji – gan tie, kas cep tradicionālo rupjmaizīti maizes krāsnīs, gan tie, kas cep jaunāku laiku maizīti. Pie garā saimes galda tiks godināti maizes cepēji un seno tradīciju turpinātāji, kā arī būs iespēja nogaršot maizes cepēju veikumu.
Lai atklātu maizes ceļa noslēpumus, Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā ikvienam pasākuma dalībniekam izstaigāt Kukulīša taku ar uzdevumiem, kur varēs uzzināt maizītes ceļu no tīruma līdz graudam un galdam, noskaidrot par maizes cepšanas darbarīkiem un senajām maizes cepšanas tradīcijām.
Maizes un sidra svētku pasākumu bagātinās muzikālais priekšnesums, vairākas meistarklases un degustācijas, konkurss “Rudzu Kūka”, kurā piedalīsies saldo un sāļo rudzu kūku cepējas ar saviem meistardarbiem un plašs tirdziņš ar apkārtnes uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju darinājumiem.
Lai popularizētu Gaujas Nacionālā parka kultūrvēsturiskās vērtības un godinātu rudzu maizi un maizītes cepējus, Maizes diena tiek rīkota jau kopš 2003. gada. Senākos laikos jaunrudzu maizes diena jeb Jēkabi (Saimnieku diena) bija jūlija nozīmīgākie svētki. Ap šo laiku sākās labības pļauja, un čakls saimnieks mēdza celt galdā pirmo jaunās rudzu maizes cepienu. No tā vispirms deva nogaršot saimniekam, pēc tam jaunā maize bija jānogaršo visai pārējai saimei.
Āraišu ezerpilī veiktie arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Latvijas teritorijā rudzus izmantoja pārtikā jau 8.-9.gs. tomēr plašāk tos sāka audzēt 18.-19.gs., un pamazām rudzi kļuva par vienu no svarīgākajiem graudaugiem, savukārt rudzu rupjmaize – par vienu no latviskuma simboliem. Iedvesmu un plašu materiālu maizes svētku tradīcijas iedzīvināšanai un uzturēšanai devuši etnogrāfes Indras Čeksteres pētījumi par maizes cepšanas tradīcijām dažādos Latvijas novados.
Āraišos ir vienīgās vējdzirnavas Latvijā ar oriģinālo iekārtu, kam atjaunoti spārni un darbināmi mehānismi. Ja pasākuma laikā vēja stiprums un virziens būs labvēlīgs, būs iespēja vērot arī dzirnavu spārnu ritējumu Āraišu dzirnavu kalnā.
Āraišu vējdzirnavas ir atpazīstama un iecienīta Gaujas Nacionālā parka apskates vieta, kā arī valsts nozīmes tehnikas vēstures un tautas celtniecības piemineklis. Tās celtas kā Drabešu muižas dzirnavas apmēram 19.gs. vidū. Dzirnavās savulaik mala miltus rupjmaizei un lopbarībai, gatavoja putraimus. Tās darbojušās līdz I Pasaules karam, bet atjaunotas 1982.-1984. gadā un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā rekonstruētas /labiekārtotas 2018. gadā.
Pasākums notiek pateicoties plašajam sadarbības partneru lokam. Tā organizatoru vidū ir Dabas aizsardzības pārvalde, dzirnavu Atbalsta biedrība ANNO 1852, Lauku ceļotājs, Cēsu novada Amatas pašvaldības pārvalde.
Dalība pasākumā bez maksas.