Atrašanās vieta

Leimaņu iezī atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi ar kopējo garumu 660 m un maksimālo augstums līdz 8 m. Leimaņu ieža īpašs veidojums ir 2 m augstā un 2 m platā kolona pie paša Gaujas līmeņa. Tieši augšpus tās 1,5 m dziļa, 2 m augsta un 2 m plata niša.  

Leimaņu iezim piemīt savdabīga ainava tā Ziemeļu ekspozīcijas un noēnojuma dēļ.

Ķūķu klintis

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440340
Administratīvais iedalījums: Cēsu novads, Drabešu pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, Gaujas kreisajā krastā.

Tieši atsegumu piekājē Gaujā pār laukakmeņu sakopojumiem ir izveidojušās Ķūķu krāces un teritorija ir ļoti populāra kā tūrisma objekts. Augstās kraujas un smilšakmeņu klintis pie upes līmeņa veido unikālu, skaistu ainavu, kas ir skatāma no Gaujas kreisā krasta, vai arī braucot ar laivu. Pretējā krastā un lejpus pa upi, atrodas citi ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – Ēdernieku klintis un Ķūķu klintis. Leimaņu iezim piemīt savdabīga ainava tā Ziemeļu ekspozīcijas un noēnojuma dēļ.

Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas), dubultais slīpslāņojums un krokots slāņojums. Ir novērojamas būtiskas, vairāku desmitu metru attālumā izsekojamas erozijas virsmas, kuras krīt aptuveni dienvidu-dienvidrietumu virzienā, un līdzīgs kritums raksturīgs visai šī vecuma smilšakmeņu slāņkopai. Pārsedzošie Gaujas reģionālā stāva augšdaļas (Lodes svītas) mālainie nogulumi ieguļ tuvu horizontālam sagulumam, taču to uzbūvi ir grūti raksturot noslīdeņu dēļ.  

Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta. Lodes svītas nogulumi tiek interpretēti kā deltas zemūdens nogāzes veidojumi.  

 Smilšakmeņu klintis kraujas apakšdaļā kopumā ir labā stāvoklī, ko sekmē aktīvā Gaujas erozija.  

Tieši atsegumu piekājē Gaujā pār laukakmeņu sakopojumiem ir izveidojušās Ķūķu krāces un teritorija ir ļoti populāra kā tūrisma objekts, galvenokārt to aplūkojot no Gaujas kreisā krasta vai laivas.  

Augstās kraujas un smilšakmeņu klintis pie upes līmeņa veido unikālu, skaistu ainavu, kas ir skatāma no Gaujas kreisā krasta, vai arī braucot ar laivu. Pretējā krastā un lejpus pa upi, atrodas citi ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – Ēdernieku klintis un Ķūķu klintis. Leimaņu iezim piemīt savdabīga ainava tā Ziemeļu ekspozīcijas un noēnojuma dēļ.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk