Apskates objekti ikona

ATRAŠANĀS VIETA

Gaujas nacionālajā parkā

Sigulda, Siguldas novads

GPS KOORDINĀTAS

X: 549048, Y: 6334409 / Lat: 57.1503060, Lon: 24.8106849

APRAKSTS

Gaujas labajā krastā 3,8 km no Siguldas tilta atrodas valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis - Velnalas klintis.  Tās ir 15 m augstas un 250 m garas. Klinšu izskats mainās - te bieži ir nobrukumi un noslīdeņi. Vēl 20. gs. sākumā klinšu pakājē pie alas varēja pieiet, bet tagad te mutuļo atvars. Smilšakmeņos redzams seno straumju raksts - muldveida slīpslāņojumi. Tieši šejienes iežos ir visbagātīgāk saglabājušās devona zivju fosilijas un floras atliekas. Reizēm lietus izskalotus bruņuzivju gabaliņus var atrast arī uz takām.

Velnala, jeb Krimuldas Velnala ir grūti pieejama, jo sākas klinšu vidū astoņus m virs Gaujas, apskatāma tikai no pretējā krasta. Ala veidojusies vairāk kā pirms 10000 gadu upes sānu erozijas un izzuduša avota darbības rezultātā. Apmēram pirms 5000 gadiem intensīva alas veidošanās beigusies. Velnalas griestos saglabājušies seši, līdz divus m dziļi, 10-15 cm diametra caurumi – tā saucamie „Velna skursteņi”. Līdz šis populārais dabas veidojums samērā neliels, dabiskās erozijas procesā piebiris ar smiltīm, garums tikai 10,7 m, griestu augstums 2,5 m. 1992. gadā alu pagarināja „Baltā brālība”, meklējot tur savu aprakto „templi”. Pēc Anša Opmaņa mērījumiem tagad Velnala kļuvusi 40 m gara, 9 m plata, 4,8 m augsta. Blakus atrodas Velnalas niša ar četriem „Velna skursteņiem” griestos, kuru dziļums sasniedz pat 3,5 m.

Par Velnalu un tās apkārtni pierakstītas vairākas teikas. Viena no teikām vēstī, ka Velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un iesprucis alā, kur gulējis līdz nākamajai naktij. Velna elpa alas sienas nokvēpinājusi melnas.

Velnalas klintis

Foto: Mārtiņš Zīverts

CITA NODERĪGA INFO

Siguldas tūrisma informācija

Atklāj Latviju no jauna