ATRAŠANĀS VIETA

Ķemeru Nacionālais parks

Tukuma novads, Džūkstes pagasts
Skatīt vairāk

GPS KOORDINĀTES

X: 463437, Y: 6298614 / Lat: 56.8299297, Lon: 23.4008613

APRAKSTS

Dunduru pļavas pēc Slampes upes atjaunošanas (vairāk lasiet šeit), kļuvušas par mitrām, regulāri pārplūstošām palieņu pļavām. Lai putniem bagātās pļavas neaizaugtu, tām nepieciešama regulāra apsaimniekošana - pļaušana vai ganīšana. Dunduru pļavās par to rūpējas taurgovis un Konik zirgi, kas te mīt visa gada garumā 120 ha lielā aplokā.

Taurgovis un Konik zirgi - pļavu apsaimniekotāji
2004. gada oktobrī Pasaules dabas fonds (WWF) ar Eiropas Lielo Zālēdāju fonda (Large Herbivorous Foundation) atbalstu Ķemeru nacionālajam parkam piegādāja 15 taurgovis no Beļģijas, bet 2005. gada augustā - 10 Konik zirgus no Papes. 2010. gada janvārī no Nīderlandes kā dāvinājums tika saņemti vēl 27 zirgi. Dzīvnieki vairojas, un to skaits arvien pieaug. Dunduru pļavās tie uzturas visa gada garumā.
Taurgovis un Konik zirgi ir tipiski zālēdāji. Tiem nepieciešama atklāta ainava un ar zāli bagātas ganības. Taurgovis zāli noplūc, savukārt zirgi - zemu nograuž. Ziemā šie dzīvnieki barojas ar vasarā neapēsto zāli, kazenājiem un koku atvasēm. Ja nepieciešams, tos arī piebaro.
Taurgovju ganības ir īpaši labvēlīgas tādām dzīvnieku un augu sugām, kas attīstās līdz galam nenoplūktā zālē. Savukārt zirgu zemu nograuztos zālājus apdzīvo citas sugas. Abu zālēdāju klātbūtne izveido dzīves vidi, kam raksturīga liela dabas daudzveidība.

Šķirņu izveidošanas vēsture
Dabiskās pļavas vēsturiski uzturējuši lielie zālēdāji - tauri un savvaļas zigi. Pēdējais zināmais īstais taurs Bos primigenius nomira Polijā 1627. gadā, bet savvaļas zirgs - tarpāns - 1887. gadā Maskavas zooloģiskajā dārzā. Tiešu pēcnācēju šiem savvaļas dzīvniekiem nav, taču tie ir priekšteči lauksaimniecībā izmantojamām govīm Bos taurius un zirgiem, kuru šķirnes sāktas veidot vairākus tūkstošus gadu atpakaļ.
20.gs. 20.-30. gados vācieši brāļi Heki sāka dažādu Eiropas govju šķirņu krustošanu ar mērķi iegūt dzīvniekus, kas maksimāli līdzinātos izmirušajiem tauriem un būtu spējīgi izdzīvot savvaļas apstākļos. Izveidoto šķirni sauc brāļu Heku vārdā - Heck cattle (tagad arī - Auroxen), bet latviski - taurgovs. Šie dzīvnieki nav identiski izmirušajiem tauriem, tomēr ir ārēji līdzīgi un apveltīti ar daudzām savvaļas dzīvei nozīmīgām īpašībām. Taurgovis spēj izmantot ar uzturvielām nabadzīgu barību, ir izturīgas pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tām ir labi organizēta bara struktūra, lai aizstāvētos pret plēsējiem (vilkiem). Šīs īpašības ir arī Konik Polski šķirnes zirgiem, kuri līdzīgi kā taurgovis, ar "atgriezenisko" selekciju ir maksimāli pietuvināti saviem priekštečiem, šajā gadījumā - izmirušajiem tarpāniem. Abas šķirnes Eiropā izmanto zālāju noganīšanai aizsargājamās dabas teritorijās, jo tās ir vispiemērotākās izzudušo tauru un tarpānu ekoloģiskā "uzdevuma" pildīšanai.
Latvijā lielo zālēdāju atjaunošanas programmu uzsāka Pasaules Dabas fonds (WWF) 1996. gadā.

VIDES PIEEJAMĪBA

info

Kurgāna nogāze ir salīdzinoši stāva, tomēr apmeklētājiem ratiņkrēslos ir iespējams tajā uzbraukt ar pavadoņa palīdzību.

MAKSA

Bezmaksas

ATVĒRTA

info

APVIDUS

upe, upes krasts, pļava, mežs

LABIEKĀRTOJUMS

info

NOKĻŪŠANA

Ar sabiedrisko transportu piekļuve pļavām ir visai neērta. Var doties ar vilcienu no Rīgas uz Jelgavu, no Jelgavas tālāk ar autobusu Jelgava – Tukums braukt Tukuma virzienā līdz pieturai "Lancenieki". No pieturas līdz tornim ir 4 km.

Labākais variants ir automašīna, ar ko ērti var piebraukt pie paša torņa, kur ir izveidots stāvlaukums. Braucot no Rīgas jādodas pa Ventspils šoseju (A10) 50 km no Rīgas centra līdz pagriezienam uz Slampi (Slampe 9), kur jānogriežas pa kreisi uz grants ceļa. Pa šo ceļu jābrauc 5,3 km līdz T veida krustojumam, kur jānogriežas pa kreisi. Tad tieši pēc 1 km atkal pa kreisi gar Melnragu fermu. Nākamais 7 km garais posms ved caur Melnragu rīkli un Dunduru pļavām.

Viena vērošanas platforma, tā dēvētais "kurgāns" - mākslīgs uzbērums speciāli šim nolūkam - atrodas Melnragu rīkles galā pie tilta pār Slampes upi.

Otra Dunduru pļavu pārskatīšanai piemērotā vieta ir no koka veidots skatu tornis, kas atrodas Dunduru pļavu centrālajā daļā.

UZTURĒŠANĀS NOTEIKUMI

info

CITA NODERĪGA INFO

APSAIMNIEKOTĀJS

Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija, tālr. +371 67730078, e-pasts: pieriga@daba.gov.lv

UZMANĪBU!

Atsevišķas ziņas laika gaitā var būt izmanījušās. Ja esat konstatējuši informācijas neatbilstību vai infrastruktūras bojājumus, lūgums, sazināties ar apsaimniekotāju.

logo

Apzinies savu atbildību kā tūrists!

Izvēloties videi draudzīgu ceļošanu, tu atstāj iespēju arī nākamajām paaudzēm baudīt unikālus mirkļus dabā!