LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Ķemeru NP
Slampes upes dabiskošana

Taurgovju un zirgu aplokā

Purva atjaunošana

Pļavu apsaimniekošana





Slampes upes dabiskošana

Tukuma rajona Džūkstes pagasta Dundurpļavās ĶNP piedāvā iepazīties ar būtiskām ekosistēmas pārmaiņām.

Padomju gados Slampes upes paliene tika atbrīvota no krūmiem, bet pati upe, līdzīgi daudzām citām Latvijas upēm, tika iztaisnota, padarot agrāk mitrās palienes pļavas sausākas un ainavu vienveidīgāku. 2005. gadā ES LIFE-Daba projekta ietvaros upīte atkal atguvusi savu līku-loču tecējumu, iztaisnotās upes vietā izveidojot dabiskām upēm līdzīgus līkumus - meandrus. Ieguvums ir ne tikai ainaviski vizuālais izskats, bet arī palielināta dabā nozīmīgā tekoša ūdens un zemes saskares virsma. Tika izveidotas un turpmāk pašas veidosies jaunas zemūdens iedobes un pakrastes. Laika gaitā vietām noskalosies krasti un veidosies sēres.
Pāris gadus pēc rakšanas darbiem upītei ir bijis „jāattopas”, taču pašlaik jaunizveidotajā upes gultnē jau sastopami dažādi ūdens dzīvnieki un augi. Upē radītas jaunas dzīves un barošanās vietas daudziem ar ūdeni saistītiem dzīvniekiem.

Aizdambētie meliorācijas grāvji pamazām aizaug kā upju vecupes un ir piemērotas vairošanās vietas abiniekiem un citām ūdens radībām. Siltākās ziemās un pavasaros upe iziet no krastiem, vietām appludinot pļavas. Tas ir dabisks process upju palienēs, kas sekmē dabiskām pļavām raksturīga augāja daudzveidošanos.
Dundurpļavās pulcējas daudz caurceļojošo un vietējo sugu putnu. Vasarās leknajās piekrastes pļavās ligzdo griezes un citi pļavu un upmalu putni, upītē zivis ķer melnais stārķis, bet palienes pļavās barojas mazie ērgļi un citi plēsīgi putni.

Taurgovju un zirgu aplokā

Būtiskas izmaiņas Dundurpļavu ekosistēmā ienes ganības. Visu gadu te dzīvo taurgovis un Konik zirgi. Šie selekcijas ceļā no mājlopu šķirnēm izveidotie dzīvnieki ir tuvi kādreiz mūsu dabā parkveida mežos un pļavās dzīvojošajiem tauriem un tarpāniem. Tie uzturā spēj izmantot uzturvielām daudz nabadzīgāku augu barību un vieglāk nekā mājdzīvnieki panes bargos ziemas apstākļus. Viņu galvenā loma ekosistēmā ir ganoties saglabāt daudzveidīgu pļavas augāju un neļaut atklātai ainavai aizaugt ar krūmiem un kokiem. Tas ir svarīgi gan daudzām pļavas augu sugām, kas spēj augt tikai atklātā platībā, gan pļavas dzīvniekiem. Atšķirībā no pļaušanas, kad visa zāle tiek aizvākta uzreiz, taurgovis un zirgi to apēd pamazām un izlases veidā, tādējādi padarot vidi krietni daudzveidīgāku. Vairāku gadu laikā noganīšana un pļaušana nesusi rezultātus – vienmuļa, meliorēta pļavu masīva vietā veidojas daudzveidīga pļavas ekosistēma.

Zirgu un govju sabiedrību nesmādē līdzās dzīvojošie brieži, stirnas un mežacūkas, kas visbiežāk naktīs nāk ganīties šajās pļavās. Par mūsu ieviestajiem dzīvniekiem interesi izrāda lapsas, retāk tos apmeklē kāds vilks.

No vilku uzbrukumiem savvaļā dzīvojošās taurgovis un zirgi izvairās, ja ir pietiekami lielās grupās, kur spēcīgākie buļļi vai ērzeļi aizstāv sevi un bara viducī ieslēgtos jaunos, vārgākos dzīvniekus.

Ziemas aukstumā un dziļa sniega apstākļos tiek nodrošināta dzīvnieku piebarošana, pievedot tiem sienu, savukārt ūdeni dzeršanai dzīvnieki iegūst upēs.




Purva atjaunošana

Dabas apsaimniekošana nesusi būtiskas pārmaiņas Lielā Ķemeru tīreļa austrumu malā, kur 20. gs. otrajā pusē notika kūdras ieguve. Augstajā jeb sūnu purvā ļoti svarīgi ir dabiski pārmitrie apstākļi, kas nodrošina šīs ekosistēmas un tai raksturīgo sugu pastāvēšanu. Visbiežāk nosusināti purvi un pamesti kūdras karjeri aizaug ar vienveidīgām viršu audzēm, krūmiem un kokiem, daudzveidīgā purva ainava neatjaunojas.

2006. gadā Lielā Ķemeru tīreļa austrumu malā ES LIFE-Daba projekta ietvaros agrākajā kūdras karjerā un tā apkārtnē veikta kādreiz izrakto nosusināšanas grāvju aizdambēšana. Pēc iepriekš izstrādāta projekta tika uzcelti lielāki un mazāki grāvju aizsprostojumi, kas palīdzēja pacelt ūdenslīmeni. Appludināta liela daļa pirms tam tuksnesīgo, pamesto kūdras lauku, kur nespēja augt gandrīz nekas. Bijušajos kūdras laukos ūdens platība palielinājusies vairāk kā 10 reizes. Ūdens līmenis atjaunojies arī vairākos purva ezeriņos. Šis seklūdens mitrājs jau pirmajos gados pēc ūdens līmeņa celšanas kļuvis par daudzu putnu sugu uzturēšanās vietu – te labprāt ligzdo ķīvītes, upes tārtiņi, purva un pļavas tilbītes, kā arī upes zīriņi.

Būtiskas pārmaiņas notiek arī augājā. Appludinātajās vietās nokaltuši koki, pamazām blīvo bērzu un krūkļu krūmāju vietā veidojas atklāta ainava. Mitrākajās vietās agrākajos kūdras laukos kalst virši un citi sīkkrūmi, un to vietā ieviešas purvu ieplakām raksturīgie baltmeldri un spilves. Dažviet jau uz agrāk tuksnesīgi sausās kūdras, kur iepriekš nekas nespēja augt, ieviešas sfagnu sūnas, dzērvenes un rasenes – augi, kas spēj augt vienīgi augstajā purvā.

Dabiskas ekosistēmas atjaunošanās šādās stipri pārveidotās vietās nenotiek strauji, taču pašreizējie novērojumi liecina, ka ieguldītais darbs nav bijis veltīgs un nākotnē gaidāma vismaz daļēja purva atjaunošanās.

Atjaunotais purvs apskatāms, atstājot auto stāvlaukumā pie Jūrmalas - Kalnciema šosejas un kājām ejot pa uzbērto ceļa dambi. Tur redzami gan bijušie frēzlauki ar atklātiem kūdras laukumiem, skraju augāju un retiem kokiem, gan arī pilnībā appludinātie kūdras karjeri. Tur var redzēt gan izmaiņas ainavā, gan, lieki netrokšņojot, vērot ūdensputnu rosību.

 


Pļavu apsaimniekošana

Lai arī pļavas ĶNP teritorijā aizņem tikai aptuveni 6 %, tomēr tām ir būtiska nozīme kā daudzu sugu dzīves telpai. Jau vairākus gadus ĶNP administrācija apsaimnieko savas pļavas, tās regulāri pļaujot un noganot. Tas palīdz uzturēt ne tikai ainavas daudzveidību, bet arī saglabāt daudzas augu un dzīvnieku sugas, kas citādi izzustu. 2009. g. apsaimniekoto pļavu platība sasniegs apmēram 600 ha – ap 250 ha nopļautu un 360 ha noganītu pļavu. Slampes un Lielupes palieņu pļavās jau vairākus gadus uzturas lielie zālēdāji – taurgovis un zirgi, citviet jau daļēji aizaugušās pļavas atbrīvotas no krūmiem un atsākta to pļaušana.

Lai novērtētu pļavu apsaimniekošanas sekmes, tiek veikti regulāri novērojumi (monitorings), un līdzšinējie rezultāti liecina, ka apsaimniekošana nākusi par labu gan augu, gan putnu sugām, kuru daudzveidība pēdējos gados pļavās ir palielinājusies.