LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Abavas rumba


     
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Abavas senleja.
Kods: LV0442070
Administratīvais iedalījums: Talsu novads, Abavas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Abavas senlejā, senlejas depresijā, starp Ziemeļkursas un Dienvidkursas augstienēm.

Dabas pieminekli veido augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kāple ar ūdenskritumu un atsegumi Abavas krastos.

Abavas rumbas ūdenskrituma veidošanos konkrētajā vietā ir noteikusi blīva dolomīta slāņa klātbūtne Abavas ielejas pamatnē. Dolomīta slānis kopā ar pagulošo, mazāk izturīgo, slāņu izskalošanu upes straumes ietekmē nodrošina kāples veidošanos un pastāvēšanu visā upes ielejas platumā. Ūdenskrituma augstums ir 1 m, platums 30-35 m, kāple ieslīpa, kāpņveida, zem ūdenskrituma ir ap 1 metru dziļa bedre.

Dolomīta atsegumos atrodami brahiopodu nospiedumi (3). Lejpus ūdenskrituma upes labajā krastā palienes griezumā konstatēti leduslaikmeta noslēguma un holocēna sākuma nogulumi ar kūdras slāņiem un koksnes atliekām. Kūdra datēta kā 10400 gadu sena.

Sākotnējā ūdenskrituma veidošanās saistāma ar leduslaikmeta beigu posmu, kad pirms 12-15 000 gadiem notika plašās Abavas-Slocenes senlejas veidošanās, kušanas ūdeņiem zem ledāja pārsega iegraužoties pamatiežos un nodrošinot ūdeņu noplūdi no Austrumlatvijas teritorijas Baltijas depresijas virzienā. Pēc leduslaikmeta beigām Abavas upe turpināja senlejas pārveidošanu gan ar erozijas, gan akumulācijas procesu līdzdalību, izveidojot upes ieleju un dolomīta kāpli ar ūdenskritumu to patreizējā izskatā. Ir liecības, ka ūdenskritums nav īpaši mainījies vairāk kā 100 gadu laikā.

Teritorijā atrodas ES nozīmes aizsargājami biotopi – karbonātisku pamatiežu atsegumi (kods 8210) un upju straujteces (kods 3260).

Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs dabas tūrisma objekts. Teritorijā blakus ir izvietota pamatinformācija par ūdenskritumu.

Teritoriju nepieciešams saglabāt pēc iespējas dabīgākā stāvoklī ar minimāli nepieciešamajiem labiekārtojuma elementiem dabas tūrisma vajadzībām un zinātniskiem mērķiem, un arī kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu. 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt
 
Robežshēma: ortorfoto pamatne
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS