LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Adamovas krauja


     
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā "Daugavas loki", aizsargājamo ainavu apvidū "Augšdaugava".
Kods: LV0440840
Administratīvais iedalījums: Krāslavas pilsēta, Krāslavas novads, Krāslavas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Augšdaugavas pazeminājumā, Daugavas senlejā, upes Adamovas lokā, labajā krastā.

Dabas piemineklis ir komplekss ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks veidojums, kas ietver vienu no Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām upes labajā krastā, lejpus bij. mežsarga mājām Adamovā, sānu gravas, avotcirkus un dažāda vecuma iežu atsegumus un citus ģeoloģiskus objektus.

Adamovas kraujas maksimālais augstums sasniedz 38 m, nogāzes krituma leņķis vidēji no 35°-40°, taču atsevišķās vietās kraujas augšējā daļā krituma leņķis ir 50°-60°. Mūsdienās Adamovas krauja, salīdzinot ar 20 gs. trīdesmitajiem gadiem, ir stipri aizaugusi.

Adamovas krauja un tās tuvākā apkārtne ģeoloģiskās daudzveidības un zinātniskās nozīmes ziņā ir viena no interesantākajām teritorijām dabas parkā „Daugavas loki”. Šeit atsedzas dažādu ģeoloģisko laika posmu plašs iežu un nogulumu komplekss. Visvecākos iežus pārstāv augšdevona Gaujas svītas D3gj smilšakmeņi, aleirolīti, māli un smiltis, kuras atsedzas Daugavas palienē, pamatkrasta nogāzē un sānu gravās.

Adamovas kraujā, zem vairāku metru biezas morēnas, fluvioglaciālo un limnoglaciālo iežu segas atrodas unikāls 30-50 cm biezs interglaciālās kūdras slānis, kas ietilpst 1-2 m biezas māla un kūdras slāņkopas sastāvā, kas ir izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem. Atbilstoši Z. Meirona un V. Juškeviča datiem kūdras slāni saturošā slāņkopa ir veidojusies Pulvernieku starpleduslaimetā.

Pamatkrasta kraujas piekājē atrodami laukakmeņiem līdzīgi lieli cementēti kvartāra kalkrētu smilšakmens un gravelīta bluķi, kas veidojušies kaļķainiem gruntsūdeņiem, sacementējot ledāja kušanas ūdeņu nogulumus. Kraujas piekājē šie iežu bluķi nonākuši nobrukumu rezultātā.

Dabas pieminekļa teritorijā, Adamovas dabas takas malā, pamatkrasta piekājē atrodas dižakmens, metamorfizēts lielkristālisks ragmāņa - ortoklaza granīts. Tā augstums ir 1,85 m garums 5,35 m un platums 4 m. Akmens tilpums ir 20 kub.m. Tā virsma ir stipri bojāta, atskaldīti lieli gabali.

Teritorijā ir arī vairākas dziļas sānu gravas, kurās novērojami lineārās erozijas un gravigēnie nogāžu procesi. Lai gan gravām ir labi izteikti V veida profili un jaunāki iegrauzumi to gultnēs, tomēr tās ir aprimšanas stadijā, par ko liecina ar veģetāciju klātās nogāzes.

No ģeomorfoloģijas viedokļa interesants aluviālās erozijas veidojums ir laukakmeņu bruģis, Daugavas upes palienē augšpus Adamovas kraujas. Šeit spēcīgā straume ir izskalojusi smalkāko drupu materiālu, atstājot oļus un laukakmeņus, kurus ledus gabali pavasara palu laikā ir iespieduši palienes virsmā, izveidojot klājienu, kas atgādina bruģi. Līdz 120 m gara un līdz 35 m plata izlīdzināta palienes virsma ir pilnīgi klāta ar akmens materiālu.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*), palieņu zālāji (6450).

Iepretī Adamovas kraujai Daugavā izveidojušās krāces un akumulatīvās vidussēres. Dabas pieminekļa teritorijā pamatkrasta nogāzē vairāki ozoli, kuri atbilst vietējas nozīmes dižkoka statusam.

Dabas pieminekļa teritorijā ir izveidota Adamovas dabas taka ar daudziem labiekārtojuma elementiem – kāpnēm, tiltiņiem, skatu platformām.
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt
 
Robežshēma: ortorfoto pamatne
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS