LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Baltijas Ledus ezera krasta valnis pie Rīvas


     
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis
Kods: LV0441060
Administratīvais iedalījums: Rīva, Pāvilostas novads, Sakas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Piemares līdzenuma Rīvas pacēlumā.

Dabas piemineklis tiek uzskatīts par raksturīgāko reljefa viļņu erozijas formu Baltijas jūras Kurzemes piekrastes daļā, kas veidojies Baltijas jūras senākās stadijas – Baltijas Ledus ezera laikā.
 
Dabas pieminekli veido Baltijas Ledus ezera stadiju BglI un BglII piekrastes smilts un smilts-grants materiāla akumulācijas formas – strēle un bārs, kas reljefā iezīmējas kā vaļņveida reljefa forma, vērsta ziemeļu-dienvidu virzienā. Vaļņa ģeoloģiskā uzbūve ir komplicēta un jūras pusē iezīmējas izteikta viļņu erozijas kāple aptuveni 21,4 m augstumā.

Krasta vaļņa kopējais garums ir aptuveni 12 km, no tā aizsargājamā daļa vaļņa vidusdaļā 2,3 km garumā, formas platums aptuveni 300-400 m. Centrālās daļas absolūtais augstums sasniedz ap 25,0 m v.j.l., krasta vaļņa relatīvais augstums jūras pusē variē no 4,0 – 4,5 m, sauszemes pusē - aptuveni  3 m.

Krasta veidojumi sastāv no smilts, smilts-grants un oļu materiāla. Liela daļa no vaļņa ārpus dabas pieminekļa teritorijas ir pilnībā vai fragmentāri norakta.
Dabas piemineklis tiek uzskatīts par raksturīgāko piekrastes akumulācijas un viļņu erozijas veidotu reljefa formu Baltijas jūras Kurzemes piekrastes daļā, kas veidojies Baltijas jūras senākās stadijas – Baltijas Ledus ezera laikā.

Baltijas Ledus ezera pastāvēšana tiek datēta laika posmā no 13000 līdz 10300 C14 gadiem. Baltijas Ledus ezera BlgI un BlgII stadijas tiek raksturotas kā transgresijas stadijas, tieši šo stadiju laikā ir veidojies Baltijas Ledus ezera krasta valnis pie Rīvas. Savukārt BglIII stadijas laikā vaļņa jūras pusē notika viļņu erozija.

Veinbergs (1994) norāda, ka krasta valnis ir komplicēts veidojums un to veido Baltijas Ledus ezera BglII stadijas strēle un BglIIIb fāzes bārs. Bāra jūras pusē ir BglIIIc fāzes laikā izveidojusies viļņu erozijas kāple vairāku metru augstumā.

Lai arī teritorija ir mežaina, pateicoties meža izcirtumiem un ap viensētām iekoptām teritorijām abpus pa formas augšējo daļu esošajam ceļam, fragmentāri paveras vizuāli labi sastatāma viļņu erozijas kāple formas rietumu pusē. Pa vaļņa augšējo daļu ir ierīkots grants seguma lauku ceļš. Dabas pieminekļa ziemeļu daļā ir divas viensētas – Baloži un Lielkalni, savukārt dienvidu daļā ir bijis ierīkots pēc platības neliels karjers. Aizsargājamā teritorija ir krasta vaļņa neskartākā daļa.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS