LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Cīruļu iezis un Blusu ala

Cīruļu iezis

     
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0441400
Administratīvais iedalījums: Siguldas novads, Siguldas pagasts, Krimuldas novads, Krimuldas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē un upes palienē.
Vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas paralēli slāņots un slīpslāņots dzeltenīgs un rūsgans smilšakmens veido Cīruļu ieža, Iežu grāvja, kā arī citus nelielākus atsegumus. Cīruļu ieža austrumu galā atseguma piekājē atrodas Blusu ala. Atsegumos ir nišas. Teritorijā atrodas vairāki avoti, gravu nogāzēs novērojamas noslīdeņu pēdas.

Cīruļu ieža atsegums ir trīs pakāpēs, līdz 8 m augsts un 28 m garš un tas atrodas stāvkrasta pamatnē virs palienes un vecupēm. Iežu grāvja atsegums ir līdz 9 m augsts un 40 m garš. Tas ir novietojies senlejas sāngravā. Atseguma augšdaļā atrodams ar zivju fosīlajām atliekām bagāts slānis. Atsegumā ir veci ieraksti no 1874., 1898., 1899., 1904., 1915., 1922., 1927., 1931., 1947., un citiem gadiem.

Atsegumos novērojams slīpslāņojums, kā arī Līzeganga un māla daļiņu migrācijas joslas.

Blusu ala ir pazemes erozijas veidojums, daļēji labirintveidīga ala, kas veidojusies galvenokārt pa nogāzei paralēlām plaisām. Ala tagad gandrīz pilnībā ir sausa, tikai vienuviet plaisā tek avots. To 1991. gadā kā nelielu alu atklāja Guntis Eniņš. Pēc tam, 1992. gadā, notika alas atrakšana, kuras gaitā smilšakmens ejas tika atbrīvotas no dabīgā smilts materiāla aizpildījuma. Minēto atrakšanas darbu dēļ alu šobrīd tikai nosacīti var uzskatīt par dabisku.

Blusu alas visu eju kopgarums apmēram 55 metri. Alas ieeja: 1,6 m augsta un 2 m plata. Zem alas ieejas izplūst avots.

Apakšējā alas daļā alu ietver smilšakmens ar māla/aleirolīta ieslēgumiem (rituļiem) un dzeltena kvarca graudiem. Netālu no ieejas ir lielākā zāle, kuras griesti ir līdz 4 m augsti. Tajā ap 2 m augstumā novērojams izteikta aleirolīta slānis, pamatnē smalki slīpslāņots. Virs tā dzeltenpelēks aleirolīts ar sarkanbrūnām mālainām josliņām. Koku saknes šai vietā iestiepjas alā pa subvertikālām un horizontālām plaisām un mīkstiem iežu slānīšiem. No zāles ala sazarojas šaurās ejās.
Vairākās vietās alā novērojamas nelielu nobrukumu pēdas. Bīstamākā ir alas lielākā zāle.

Cīruļu iezī atrodas arī prāva niša - 3,3 m gara un līdz 3,8 m augsta un plata.

Šobrīd teritorijā aktīvākie procesi norisinās gravās - noslīdeņu veidošanās un nelielos apjomos gravu erozija.

Dabas piemineklis Cīruļu iezis un Blusu ala ir potenciāli nozīmīgs dabas tūrisma objekts un tā stāvoklis vērtējams kā labs.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas vairāki Eiropas nozīmes biotopi - smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), avoti un avoksnāji (7160), kā arī nogāžu meži (9180*). Ala ir sikspārņu ziemošanas vieta, tās šaurajos atzaros un augstu pie griestiem ir dzīvnieku midzeņi, putnu ligzdas, pēdas.

Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas, stratigrāfijas un hidroģeoloģijas pētījumiem, gan kā ainaviski izcilu vietu, kas potenciāli ir nozīmīga dabas tūrisma attīstībai un vides izglītībai.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS