LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Dambja iezis un Bruņa ala



     
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440270
Administratīvais iedalījums: Amatas novads, Drabešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies pārejas joslā no Vidzemes augstienes uz Gaujavas zemieni, Amatas senlejā, upes labajā krastā.
Dabas pieminekli veido augšējā devona Amatas un Pļaviņu svītu atsegumu josla Amatas senlejas nogāzē, kā arī Bruņa ala Pļaviņu svītas dolomītos, kas izveidojusies kā ledāja tektonikas plaisa.
Teritorijā ir pārstāvēts augšējā devona Amatas un Pļaviņu svītas robežintervāls. Amatas svītas smilšakmeņos ir daudz karbonātu veidojumu – gan devona perioda subaerālos apstākļu liecinieki dolokrēti, gan pazemes ūdeņu darbības rezultātā formējušies lodīšu smilšakmeņi ar kalcīta cementu. Dolokrēti ir senās tuksnešu karbonātiskas garozas, kas sastāv no minerāla dolomīta. Tās ir plaši aprakstītas Amatas svītas augšējā daļā Latvijā (28)). Šie veidojumi liecina par subaerālajiem apstākļiem Amatas laikposma beigās – jūras regresijas laikā. Dolokrēti Amatas svītas nogulumos bieži sakrīt ar smilšakmeņu slīpslāņojumu un citām tekstūrām. Bieži tie veido masīvas plātnes ar neregulāru apakšējo daļu, kā arī subvertikālas dzīslas. Ir vērojamas arī šūnveida tekstūras – dolomīta veidotas šūnas, ko aizpilda māls.
Dabas pieminekļa robežās Pļaviņu svītas dolomītu atsegumu joslas garums pamatkrasta augšdaļā ir 290 m, un dolomīta atsegumi turpinās arī ārpus aizsargājamās teritorijas robežas. Amatas svītas smilšakmeņu atsegumu joslas (ar pārtraukumiem) kopējais garums ir 190 m.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210) un smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220).
Teritorijā samērā aktīvi izpaužas noslīdeņu procesi, kas sevišķi skar Amatas un Pļaviņu svītas kontakta zonu ar mālainajiem nogulumiem.
Atsegumu stāvoklis ir viduvējs līdz sliktam, jo tiem ir tendence aizaugt, un Amatas un Pļaviņu robežintervāla mālainie nogulumi tiek pakļauti noslīdeņiem. Pļaviņu svītas dolomītu atsegumu stāvoklis ir labs. Cilvēka veikto bojājumu šajā teritorijā praktiski nav.
Dabas pieminekļa ietvaros ietverta tā Amatas labā pamatkrasta daļa, kurā ir Amatas svītas smilšakmeņu ar dolokrētiem atsegumi, kā arī Bruņa alas apkārtne. Nav ietverts viss Amatas labā pamatkrasta posms, kur kraujas augšdaļā atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti, jo tie ir izplatīti šajā līmenī lielā daļā Amatas ielejas no Melturu kroga līdz Ainavu kraujai. Dabas pieminekļa robežas vilktas atbilstoši reljefam un ģeoloģisko veidojumu izvietojumam, kur iespējams, pieskaņojot tās zemes kadastra vienību un meža nogabalu robežām.
Dabas pieminekļa teritorija ir pieejama pa Amatas ģeoloģisko taku, kas šajā vietā ir izvietota Amatas labajā krastā un ir labā stāvoklī.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS