LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Daudas un Jodupītes ielejas

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0441460
Administratīvais iedalījums: Siguldas novads, Siguldas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas atzaros, gravās un ielejās.
Dabas piemineklis ir dziļās, ar sāngravām un devona iežu atsegumiem bagātās Daudas un Jodupītes senlejas un ielejas - Daudas ieleja, sākot ar posmu aptuveni 400 m lejpus šosejas Sigulda-Nurmiži un līdz vietai, kur šī ieleja savienojas ar Gaujas senleju un, Jodupītes ieleja gandrīz no tās sākuma (no vietas, kur tās ieleja kļūst dziļa un labi izteikta) līdz šīs upītes ietekai Daudā, kā arī abu upju ieleju (senleju) gravas un to sāngravas.
Senleju, ieleju, gravu un sāngravu nogāzēs atrodas daudzveidīgi vidējā devona Gaujas svītas un augšējā devona Amatas svītas smilšakmeņu atsegumi ar tipiskām šo iežu tekstūrām. Daudas lejtecē tās kreisā krasta ļoti augstajā nogāzē smilšakmeņu atsegumi ir vairākos līmeņos. Lielāko atsegumu augstums sasniedz 20-25 m.
Upju augštecēs un to gravās augšteču rajonā Amatas svītas augšdaļā sastopamie dolokrēti (cietas dolomītu plātnes, dzīslas un citi veidojumi) un lodīšu smilšakmeņi (smilšakmeņi ar globulāru kalcīta cementu) veido daudzu ūdenskritumu kāples. Jodupītes ielejā un gravās atsedzas īpatnēji oranžīgi un rozīgi smiltsieži, kas, domājams, ir kvartāra periodā pārveidoti devona smilšakmeņi. Vietām upju gultnēs un gravās ir laukakmeņu sakopojumi. Smilšakmeņu atsegumos ir vairākas grotas un alas.
Daudas ielejas garums dabas pieminekļa robežās ir 2650 m, bet Jodupītes ielejas garums dabas pieminekļa ieteiktajās robežās - 989 m. Kopā ar gravām un sāngravām ielejveida formu kopējais garums ir vismaz 4000 m.
Dabas pieminekļa savdabība ir tā, ka teritorijā ir vienas no dziļākajām un izteiksmīgākajām nelielu upju ielejām un ar tām saistītajām gravām Latvijas teritorijā, ar ļoti savdabīgu, tikai šai teritorijai (Svīķupes, Daudas, Jodupītes un apkārtējā teritorija) raksturīgu ainavu.
Teritorijas reljefs ir ļoti sarežģīts, veidojies vairākos attīstības posmos – pārsvarā ielejveida erozijas formas – senlejas, ielejas un gravas, ar daudziem pamatiežu atsegumiem nogāzēs. Erozijas veidojumi ir arī atsegumos sastopamās vairākas alas un grotas, kā arī Raganu katls – apjomīgs cirkveida erozijas veidojums senlejas nogāzē, un ainaviski izteiksmīgās kāples upīšu gultnēs – ūdenskritumi.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), kā arī nogāžu un gravu meži (9180*).
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS