Daugavas vārtu kraujas

Foto: A.Soms
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā "Daugavas loki", aizsargājamo ainavu apvidū "Augšdaugava"
Kods: LV0440690
Administratīvais iedalījums: Daugavpils novads, Naujenes, Salienas, Vecsalienas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Augšdaugavas pazeminājumā, Daugavas senlejā, upes Daugavsargu un Ververu lokos.

Dabas piemineklis ir komplekss veidojums, kas iezīmē labi izteiktu Daugavas senlejas sašaurinājumu, sauktu par „Daugavas vārtiem”, starp piegulošajām Latgales un Augšzemes augstienēm.

Daugavas senleja dabas pieminekļa teritorijas ietvaros veido vienu no vizuāli pievilcīgākajām un izteiksmīgākajām ainavām upes tecējuma Augšdaugavas posmā. Šī ainava ir piesaistījusi cilvēku uzmanību jau 20.gs. 30.-jos gados.

Abos Daugavas pamatkrastos – Slutišķu un Ververu kraujās atsedzas kvartāra nogulumu slāņkopas līdz pat 40 - 42 m biezumā - pēdējā (Latvijas) apledojuma ledāja un ledājkušanas ūdeņu nogulumi – akmeņaina smilts un grants ar morēnas starpslāņiem.

Slutišķu krauja atrodas Daugavas labajā krastā. Tās garums aptuveni 570 m, nogāzes ļoti stāvas - vidēji 30° - 40°, taču augšdaļā, pie kraujas krants tas sasniedz 80°-90°. Krauju veido kvartāra nogulumi – akmeņaina smilts un grants ar morēnas starpslāņiem. Kraujas veidošanās notikusi līdz ar Daugavas ielejas attīstību ilgā laika posmā, upes ūdeņiem meandru loku virsotnēs izskalojot pamatkrastu un tam atkāpjoties erozijas un nogāžu procesu norises rezultātā. Mūsdienās kraujas nogāzes lielāko daļu sedz veģetācija – priežu jaunaudze ar kārklu un baltalkšņu pamežu un lakstaugi.

Ververu krauja atrodas Daugavas kreisajā krastā. Tā ir viena no nozīmīgākajām Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām visā upes tecējumā. Augstums 43 m, garums aptuveni 370 m, nogāzes ļoti stāvas, to slīpums vidēji 40°, taču atsevišķās vietās kraujas augšējā daļā tas sasniedz 80°-90°, vai pat veido negatīva slīpuma pārkares. Novērojama intensīva nobrukumu un nobiru veidošanās, it sevišķi kraujas R galā. Krauju veido kvartāra nogulumi – smilts, grants un morēnas slāņkopas, kuras ir deformētas krokās - glacitektoniskas struktūras. Iespējams, ka kraujas pakājē zema Daugavas līmeņa apstākļos atsedzas augšdevona smilšakmeņi. Kraujas piekājē šaurā joslā gar Daugavas krastu upes ģeoloģiskās darbības rezultātā ir izveidojies dabisks akmeņu bruģis. Ververu krauja nodrošina vienu no ainaviski iespaidīgākajiem skatiem uz Daugavas ieleju.

Šā brīža ģeoloģiskie procesi izpaužas kā Daugavas straumes erozija un nogāžu procesi - gravigēna nobiru veidošanās. Erozija, salīdzinot ar pagājušā gadsimta sākumu, ir vājinājusies, tāpēc nogāzes pastiprināti aizaug ar mežu.

Teritorijā nav informācijas par šo ģeovietu un citām dabas vērtībām. Saimnieciskā darbība teritorijā netiek veikta. Slutišķu krauja ir grūti pieejama (jābrauc pa meža kvartālstigu), Ververu krauja no krasta puses faktiski tūristiem pat nav pieejama. Dabas pieminekļa robežzīmju nav.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), palieņu zālāji (6450), smiltāju zālāji (6120*), sausi zālāji kaļķainās augsnēs (6210), nogāžu un gravu meži (9180*). Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai ir konstatētas retas un aizsargājamas augu sugas.

Teritorija ir populāra dabas tūrisma un vides izglītības vieta – pieejama galvenokārt laivojot pa Daugavu.

Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem kvartārģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem pētījumiem, gan kā vienu no izcilākajiem ainavu skatupunktiem Augšdaugavā.
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt
 
Robežshēma: ortorfoto pamatne
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS