Dzelveskalna atsegumi un alas

Foto: D.Ozols
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā "Salacas ieleja".
Kods: LV0441940
Administratīvais iedalījums: Mazsalacas novads, Skaņkalnes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienē, Burtnieka līdzenumā, Salacas senlejas nogāzē, upes kreisajā krastā.
Dabas pieminekli veido Dzelves kalna nogāze, kas vienlaikus ir arī Salacas ielejas kreisā pamatkrasta nogāze.
Dzelves kalns ir šaurs pacēlums – erozijas paliksnis starp divām senlejām (subglaciālām iegultnēm) – Salacas un Laņģupītes. Dzelves kalna nogāzē atrodas virkne vidējā devona Burtnieku svītas kvarca smilšakmens atsegumu.
Lielākais no atsegumiem – Eņģeļu alas atsegums atrodas joslas vidusdaļā un ir 87 m garš un 12 m augsts. Atsegumu joslas garums ir 427 m.
Atsegumus veido pārsvarā smalkgraudains kvarca smilšakmens, gaiši rūsgani rozā, subhorizontāli paralēli slāņots un slīpslāņots. Atsevišķās slīpslāņotajās sērijās novērojama mālaini vizlainā materiāla koncentrācija pa slāņojuma virsmām. Tumšākas dzelzs savienojumu un mālainā materiāla migrācijas joslas šķeļ slāņojumu. Smilšakmeņiem ir biezas (līdz 60 cm) horizontāli paralēli slāņotas smilšakmeņu sērijas griezuma apakšdaļā. Smilšakmeņu slāņkopa ir uzkrājusies devona Burtnieku laikposma beigās seklā jūrā, plūdmaiņu ietekmētās sērēs un zemūdens grēdās, kas attīstījās migrējošos kanālos deltas līdzenuma zemūdens daļā. Vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmas, slīpslāņojuma orientācija un citas pazīmes norāda uz paisuma-bēguma straumju ietekmi uz nogulu uzkrāšanos.
Dzelveskalna atsegumos atrodas četras alas (no augšteces uz leju) – Jaunā ala (5,5 m, šaura), Taisnā ala (8,5 m) ar avotiņu, Oļu avotiņa ala (4,5 m) un Jāņa (Lapsu) ala (18 m). Tālāk uz leju, lielākajā atsegumā, seko Eņģeļu ala, kas patiesībā ir plaša, augsta un ainaviski izcila niša ar avotiņu.
Kādreiz atsegumu posma augšgalā ir atradusies Upurala, kas sabruka 1970.-os gados.
No atseguma pamatnes un alām iztek vairāki avotiņi un nogāzes piekājē ir avoksnāji. Lielākie no avotiem iztek no Oļu avotiņa alas – 0,84 L/sek un Eņģeļu alas – 0,80 L/sek.
Dzelves kalna nogāzē un augšdaļā virs alām ir vairākas dažāda izmēra kritenes, kas liecina par erozijas procesiem un tukšumiem kalna iekšienē.
Dabas pieminekļa vērtība ir tā izcilajā ainaviskumā, kā arī tas ir interesants no ģeomorfoloģijas viedokļa (alas, kritenes) un nozīmīgs stratigrāfijai kā samērā liels vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas atsegums netālu no stratotipiskiem griezumiem. Griezuma apakšdaļā (Taisnajā alā un Eņģeļu alā) ir atrodamas devona zivju fosīlijas.
Dzelveskalna atsegumi un alas ir labi saskatāmas no upes un pretējā, labā krasta. Skats no Salacas labā krasta uz Eņģeļu alu ir gan hrestomātisks, gan ikonisks. Smilšakmeņu klintis krāšņi izceļas uz Salacas un augu valsts fona, būtiski bagātinot ielejas ainavu.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamais biotops smilšakmens atsegumi (8220).
Atsegumi ir izcili kā tūristu apskates objekti – pārsvarā no Salacas labā krasta vai upes. Salacas labajā krastā atrodas atpūtas vieta un Skaņākalna dabas taka, ir informācijas stends par šo atsegumu un citām dabas vērtībām.
Teritoriju nepieciešams saglabāt kā unikālu un ainavisku dabas veidojumu, kas nozīmīgs dzīvās dabas vērtībām un dabas tūrismam, kā arī zinātniskiem ģeoloģiskiem (mūsdienu ģeoloģisko procesu, ģeomorfoloģijas, paleontoloģijas un sedimentoloģijas) pētījumiem.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS