LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis

Foto: D.Segliņa
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440490
Administratīvais iedalījums: Līgatnes novads, Līgatnes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā, kas daļā teritorijas vienlaikus ir arī Vildogas upītes kreisais krasts. Dabas pieminekli veido ar sānu atzariem, gravām un devona iežu atsegumiem bagātā, Gaujas senlejas līdz 45 m augstās nogāzes josla.

Elpju iezis ir nepārtraukts, 90 m garš atsegums, kas atrodas tieši Gaujas krastā. Vecandrijāņu klintis, devona smilšakmeņu atsegumu josla Vildogas kreisajā krastā, ir 550 m garas, bet tajās ir daudz nelielu pārtraukumu. Tildurga jeb Liepu strauts ir neliela Gaujas pieteka lieši lejpus Elpju ieža. Tildurgas krastos kopsummā ir 240 m garas atsegumu joslas (ar nelieliem pārtraukumiem). Retāki atsegumi Tildurgas krastos turpinās arī ārpus dabas pieminekļa robežām. Bez Tildurgas atsegumiem, atsegumu joslas dabas pieminekļa teritorijā gar citiem gravu veida senlejas atzariem ir kopumā 215 m garas (ar pārtraukumiem).

Visus atsegumus pamatā veido vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi.

Elpju ieža interesantākā iezīme ir labi izteikts muldveida slīpslāņojums, kas skatāms šķērsgriezumā (perpendikulāri straumes tecējuma virzienam). Ir apskatāmas nelielas muldas, kuras šķeļ viena otru un ataino zemūdens grēdu sāniskos kontaktus un eroziju to veidošanās laikā. Elpju iezis no krasta ir gandrīz nepieejams, toties labi apskatāms laivojot pa Gauju.

Vecandrijāņu klintis ir posmotas, apsūnojušas, līdz 20 m augstas. Atsegumi pamatā ir senlejas nogāzē - Vildogas kreisajā krastā dažādos augstumos, bet lejteces virzienā parādās arī gar virspalu terasi un gultni. Fragmentāri smilšakmeņu atsegumi ir arī vairākos senlejas atzaros un gravās, kas saposmo senlejas nogāzi Vildogas tecējuma posmā.

Ļoti krāšņas ir klintis Tildurgas lejteces 130 m garā posmā. Tās ir izvietotas tuvu viena pie otras - te vienā, te otrā krastā, un vietām veido pat kanjonu. Šajās klintīs upītes kreisajā krastā atrodas Sūruma (Dagnes, Gančausku) ala. Tā ir 10 m plata, 5 m augsta un līdz 7 m dziļa velves veida niša.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*).

Robežas vilktas atbilstoši dabas veidojumu izvietojumam. Lielākajā daļā teritorijas robežas ir precizētas nedaudz, balstoties uz Vildogas krasta konfigurāciju, gravu posmiem, kur ir atsegumi, kā arī zemes īpašumu kadastra un mežaudžu nogabalu robežām (kur tas ir iespējams). Būtiskākais precizējums ir Tildurgas kanjona ar Gančausku alu iekļaušana dabas pieminekļa teritorijā. Šis kanjons ir viena no unikālākajām dabas vērtībām Elpju ieža un Vecandrijāņu klinšu apkārtnē, un tas ir savdabīgs veidojums pat Latvijas teritorijai kopumā.

Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem devona stratigrāfijas un ģeomorfoloģijas pētījumiem, gan dzīvās dabas vērtību saglabāšanai, gan kā ainaviski vērtīgu veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā tūrisma objekts.
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS