LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Ērgļu un Ramātu klintis

Ērgļu klintis. Foto: D.Segliņa
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440520
Administratīvais iedalījums: Priekuļu novads, Priekuļu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā.

Dabas pieminekli veido vienas no Latvijas ainaviski krāšņākajām un augstākajām smilšakmeņu klintīm. Tās atsedzas Gaujas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā, Ērgļu klintis – pie pašas upes, bet Ramātu klintīs Gaujas vecupes ezera malā. Abpus lielākajiem un krāšņākajiem atsegumiem, kā arī starp tiem Gaujas senlejas nogāzē ir vēl vesela virkne smilšakmens atsegumu.

Klinšu posmu kopgarums ieteicamajās dabas pieminekļa robežās ir aptuveni 1,7 km, bet krāšņāko posmu garumi Ērgļu klintīs ir 300 m un Ramātu klintīs 250 m. Starp atsegumu posmiem teritorijas vidusdaļā ir aptuveni 400 m garš pārtraukums.

Atsegumu augstums ir ļoti dažāds - maksimāli tas sasniedz 22 m.

Atsegto iežu ģeoloģiskais vecums – vidējā devona Živetas stāva Gaujas svīta.

Klinšu pamatnē smilšakmens slāņkopā vairākās vietās ir novērojams māla saveltņu konglomerāta slānis ar vietām sastopamām fosfātu konkrēcijām, kas iezīmē Gaujas svītas apakšējās robežas tuvumu.

Smilšakmeņos novērojamas daudzveidīga slāņojuma tekstūras – muldveida slīpslāņojums, erozijas iegrauzumu virsmas, kas liecina par smilšu nogulsnēšanos seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, un šo kanālu gultnē veidojušies konglomerāti ar māla saveltņiem un fosfātu konkrēcijām. Erozijas gultņu attīstība ir izraisījusi deformācijas pagulošajās smiltīs, kas arī ir novērojamas atsegumos.

Vēl atsegumos ir novērojamas tektonisku deformāciju plaisas smilšakmeņos, tostarp arī viens izteikts pārbīdījums gar lūzumu ar vairāku metru amplitūdu (Ērgļu klintīs). Lielākā daļa šā brīža atsegumu virsmu ir veidojušās erozijai atsedzot plaisu virsmas smilšakmens slāņkopā.

Kā liecība par pazemes ūdeņu migrāciju, atsegumos redzami dzelzs hidroksīda loki (Līzeganga joslas).

Atsevišķās vietās klintīs ir saglabājušies mākslinieciski iegravēti, vairākus desmitus gadu veci uzraksti, kam ir kultūrvēsturiska vērtība.

Kā Ērgļu, tā arī Ramātu klintīs ir nelielas alas un nišas. Pazīstamākā ir Spulgsūnas ala Ramātu klintīs virs vecupes ezera.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu augāju (3150), boreālie meži (9010*) un aluviālie meži (91E0*).

Uz Ērgļu klintīm no īpaši ierīkotas autostāvvietas ved laba taka, klinšu augšdaļā ir nožogojums un skatu platformas, lejup pie Gaujas noved koka kāpnes. Autostāvvietā augšpus Ērgļu klintīm ir informācijas stends par konkrēto ģeovietu.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS