LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Ežurgu klintis

Foto: A.Soms
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas liegumā un Natura 2000 teritorijā Vidzemes akmeņainā jūrmala.
Kods: LV0441100
Administratīvais iedalījums: Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts, Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Ģeoloģiskais dabas piemineklis Ežurgu klintis, atrodas Salacgrīvas novadā, Liepupes pagastā un Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijā, dabas liegumā un Natura 2000 teritorijā Vidzemes akmeņainā jūrmala. Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Vidzemes piekrastē, Rīgas līča krasta joslā.
Dabas pieminekli veido jūras erozijas stāvkrasts, kurā atsedzas vidējā devona Burtnieku svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi, kas sniedz iespēju iepazīt attiecīgo iežu uzbūvi un interpretēt to veidošanās apstākļus.
Jūras stāvkrasts ar devona smilšakmens atsegumiem ir unikāls ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu teritorijai kopumā. Atsegumu posmi ir ainaviski izcilākās vietas visā Latvijas piekrastē. Īpaši krāšņi atsegumi ir kādu laiku pēc lielākām vētrām, kamēr nav vēl aizbiruši un aizplūduši. Viļņu erozija ne pārāk cieti cementētajos smilšakmeņos vētru laikā izskalo nišas un alas, izveido smilšakmens kolonnas. Atsegumu joslas kopējais garums ir vairāk nekā 2,6 km. Tā nav pilnīgi vienlaidus, bet mijas ar posmiem, kur stāvkrastu klāj nobiras un apaugums.
Teritorijā krāšņākie atsegumi sastopami iecirknī starp Siliņiem un Zivtiņām, kur atsegumu augstums sasniedz 6 metrus. Lielāki atsegumi ir arī posmā starp Ķurmjragu un  Ežurgām – aptuveni šā posma vidū, kur pludmalē atsevišķi no krasta kraujas atrodas smilšakmens izcilnis – izveidojies kā erozijas paliksnis. Vēl ievērojami atsegumi ir stāvkrastā iepretim Ežurgām, kā arī dienvidos no Kāpniekiem un Vilnīšiem.
Kopumā teritorijā sastopamie smilšakmeņi sākotnēji veidojās, kā nogulumi devona perioda Burtnieku laikposmā smiltīm uzkrājoties kanālos migrējošu plūdmaiņu sēru un zemūdens grēdu veidā. Šo sēru virsu klāj mālainie ieži, kuri veidojušies migrējošo kanālu aizpildīšanās rezultātā. Šī interpretācija ir analoģiska tam, ko attiecībā uz devona Amatas svītas nogulumiežiem pielieto A. Pontena un P. Plinka-Bjorklunde.
Atsegumus pārsvarā veido smalkgraudains līdz vidēji rupjgraudains smilšakmens un mālaini aleirītisku nogulumiežu slāņu mija. Tie ir devona Burtnieku svītai tipiski smilšakmeņi un mālaini aleirītiskie nogulumi ar raksturīgiem saguluma apstākļiem un tekstūrām.
Teritorijā aktīvi izpaužas mūsdienu ģeoloģiskie procesi - galvenokārt kā jūras krasta erozija, kas norisinās lielāku un mazāku vētru laikā. Tomēr stāvkrasta atkāpšanās, pateicoties izturīgajiem smilšakmeņiem, notiek salīdzinoši lēni – vidēji dažus centimetrus gadā. Starplaikos starp vētrām notiek eolo un viļņu procesu izraisīta smilts materiāla akumulācija pludmales joslā un krasta zemūdens nogāzē. Stāvkrastā pastāvīgi notiek sīki nobrukumi un nobiru veidošanās.
Atsegumi pēc 2005. gada ziemas vētras ir pamazām lielā mērā aizbiruši un sākuši manāmi aizaugt. Klintis ietekmē arī attīstītais tūrisms – tās tiek bojātas. Tomēr kopumā teritorijas ģeoloģiskā mantojuma vērtībām nav būtisku apdraudējumu, jo viļņu erozija lielāku vētru laikā atsegumus atkal atjauno.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - jūras stāvkrasti (1230), embrionālās kāpas (2110), ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (2130*), mežainas piejūras kāpas (2180), melnalkšņu staignāji (9080*) un boreālie meži (9010*), kā arī vairāki dabas pieminekļi – dižkoki – vecas un liela auguma priedes.
Teritorija ir nozīmīga tūrisma un rekreācijas vieta.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģiskiem (sedimentoloģiskiem, paleontoloģiskiem) pētījumiem, gan kā Burtnieku svītas raksturīgu ģeoloģisko griezumu (nozīme devona stratigrāfijā). Objekts ir ainavisks un tūristu iecienīts.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS