LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Gavēņu atsegumi
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, daļēji atrodas dabas parkā "Dolessala".
Kods:
Administratīvais iedalījums: Tukuma novads, Degoles pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
  • apstiprināšanas procesā, dokumenti iesniegti iekļaušanai dabas pieminekļu sarakstā
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija.
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Austrumkurzemes augstienē, Lestenes paugurgrēdas austrumu nogāzē, Vašlejas rietumu malā.
Potenciālo dabas pieminekli veido augšējā devona Franas stāva Amulas svītas smilšakmeņu atsegumu virkne Gavēņu lejā gar strautu tās dibenā, strauta labajā krastā.
Dabas pieminekli pārstāv vairāki samērā zemi, no 0,5 līdz 2 m augsti atsegumi, kā arī divi lielāki atsegumi: 15 m garš un 3 m augsts potenciālā pieminekļa rietumu daļā un līdz 5 m augsts atsegums vidusdaļā. Atsegumus veido Amulas svītai raksturīgi smilšakmeņi, gaiši pelēki, vāji konsolidēti, slīpslāņoti vai neskaidri slāņoti, ar iekšformācijas konglomerātu starpkārtām, kā arī aleirolītu lēcām. Smilšakmeņiem ir galvenokārt slīpslāņojuma tekstūra ar mainīga biezuma, no 10 līdz 40 cm biezām slīpo slānīšu sērijām, bieži ar vizlas kārtiņām uz slīpo slānīšu virsmām, retāk ar neskaidri izteiktām ripsnojuma zīmēm vai masīvu un neskaidru slīpslāņojuma tekstūru. Nogulumu slāņkopa, iespējams, ir glacitektoniski traucēta, kas vietām lēzeni, 6° leņķī, krīt uz dienvidiem un ir sašķelta ar subvertikālām plaisām, kas krīt 46-65° leņķī ar vērsumu ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā.
Amulas svītas smilšainie nogulumi ir uzkrājušies ūdens straumēs, par ko liecina granulometriskais sastāvs un slīpslāņojuma tekstūras. Vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmas norāda uz paisuma-bēguma straumju ietekmi uz nogulu uzkrāšanos. Ripsnājuma zīmes, augu un mugurkaulnieku fragmentāras atliekas tāpat norāda uz seklo ūdeņu apstākļiem. Domājams, nogulu uzkrāšanās notikusi seklajā jūrā deltas apstākļos, zonā, kuru V. Sorokins nosaucis par „Baltu līča ziemeļu daļu ar palielinātu saldūdens pieplūdi”. Jāatzīmē, ka citās svītas izplatības areāla daļās (Abavas ielejā u.c.) Amulas svītai piemīt īpašības, kas raksturīgas lagūnu apstākļiem.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamais biotops smilšakmens atsegumi (8220), kā arī dižkoks - ozols ar 4,38 m stumbra apkārtmēru.
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem (kvartārģeoloģiskiem, ģeomorfoloģiskiem, paleontoloģiskiem un sedimentoloģiskiem) pētījumiem.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS