LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Īļaku un Vizuļu ieži un Dolomītu krauja

Vizuļu iezis. Foto: D.Ozols

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440300
Administratīvais iedalījums: Amatas novads, Drabešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies pārejas joslā no Vidzemes augstienes uz Gaujavas zemieni, Amatas senlejā.
Dabas pieminekli veido dziļā un krāšņā Amatas senleja aptuveni 1 km garumā, kuras nogāzēs, Amatas krastos atrodas virkne ievērojamu devona pamatiežu atsegumu, kas ietver augšējā devona Franas stāva Amatas un Pļaviņu svītas.  
Īļaku iezis Amatas labajā krastā ir  Pļaviņu svītas dolomītu atsegums – līdz 5 m augsts un 60 m garš.
Vizuļu iezis atrodas Amatas kreisajā pamatkrastā, un kraujas augšā ir raksturīgs gandrīz nepārtraukts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums, bet zemāk plaši atsedzas Amatas svītas augšdaļas smilšakmeņi ar dolokrētu veidojumiem un lodīšu smilšakmeņi – ieži ar globulāru kalcīta cementu. Atsegumā ir lieliski redzams arī abu svītu kontakts un, domājams, šis ir labākais Latvijā abu svītu kontakta zonas atsegums. Vizuļu ieža nepārtrauktās atsegumu joslas kopējais garums ir 205 m, bet atsegumu maksimālais augstums ir 16,5 m.
Dolomītu krauja atrodas Amatas labajā pamatkrastā, un kraujas augšā ir raksturīgs gandrīz nepārtraukts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums 600 m garumā, bet zemāk vietām atsedzas Amatas svītas augšdaļas smilšakmeņi ar dolokrētu veidojumiem (134)) un lodīšu smilšakmeņi. Īpaša Dolomītu kraujas iezīme ir  uzbīdījums - Pļaviņu svītas dolomītu slānis ir pilnībā uzbīdīts tādu pašu iežu slānim. Uzbīdījums ir veidojies kā  glacidislokācija leduslaikmeta noslēgumā. Tā izpaužas dolomītu atsegumā kā 10 m plata un 4 m augsta struktūra. Noslīdeņu un aizauguma dēļ tā kļūst aizvien sliktāk redzama. Pašā atsegumu joslas ziemeļrietumu galā, nogāzes lejasdaļā atsedzas violeti mālainie nogulumi ar daudzām savdabīgām dzeltenām dolomīta konkrēcijām.
Amatas pamatkrasta nogāzes apakšdaļu pārsvarā klāj nobirumi un noslīdeņi, kā arī tā ir apaugusi.
Senlejas nogāzēs daudzviet izplūst avoti un atrodas avoksnāji. Īpaši daudz to ir Vizuļu ieža nogāzēs. Pazemes ūdeņi tek pa Pļaviņu svītas dolomītiem un drenējas virs šīs svītas apakšdaļas (Kokneses ridas) mālaini karbonātiskajiem nogulumiem. Ziemā  nogāzēs veidojas krāšņi ledus veidojumi, t.s., “leduskritumi”.
Vizuāli skaisti un iespaidīgi dabas veidojumi. No kraujām paveras krāšņi skati uz Amatas senleju un atsegumiem stāvajās nogāzēs.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210); smilšakmens atsegumi (8220); upju straujteces un dabiski upju posmi (3260); avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (7220*); minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160).
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas), sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā maz ietekmēta dabas teritorija.
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS