LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Imulas dolomīta klintis
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā un Natura 2000 teritorijā Abavas senleja.
Kods: LV0441740
Administratīvais iedalījums: Kandavas novads, Kandavas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Imulas senlejas nogāzē, Imulas kreisajā krastā, depresijā starp Ziemeļkursas un Dienvidkursas augstienēm.
Dabas pieminekli veido senlejas nogāze, kas vienlaikus ir arī upes pamatkrasts, ar nelieliem, līdz 3-4 m augstiem, dolomīta, dolomītmerģeļu, māliežu un smilšakmeņu atsegumiem, kas pārstāv augšdevona Famenas stāva Elejas (lejasdaļā) un Jonišķu (augšdaļā) svītas. Jonišķu svītas dolomītos ir daudz labi saglabājušos pleckāju (spiriferīdu, kamarotēhiju, atirīdu) fosīlo atlieku. Imulas dolomīta klinšu atsegumi ir Jonišķu svītas hipostratotipiskais griezums.
Līdzīgu iežu atsegumi nesen ir izveidojušies arī Imulas labajā krastā upes krasta posmā 100-300 m lejpus dabas pieminekļa robežas.
Imulas kreisā krasta pietekas Saules strauta gultnē 25 m pirms ietekas upē ir dolomīta kāple – Saules ūdenskritums ar kopējo augstumu 1.8 m. Blakus ūdenskritumam ir nelieli dolomīta atsegumi.
Atsevišķās vietās pie atsegumiem ir sīki avoti un avoksnāji, kas izgulsnē avotkaļķus.
Atsegumi sākotnēji veidojušies līdz ar Abavas un Imulas senlejām zem ledāja pārsega pirms aptuveni 12 000 gadiem ledāja kušanas ūdeņu erozijas rezultātā. Šobrīd atsegumu pastāvēšanu nodrošina Imulas upes sānu erozija, kas aktīvāka ir palu laikā.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).
Minētais dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs galvenokārt no ģeoloģisko zinātnisko vērtību, kā arī ainavas viedokļa.
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģijas (stratigrāfijas un paleontoloģijas) pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu, kas ir potenciāli nozīmīgs dabas tūrismam.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS