LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Inčukalna Velnala

Foto: D.Ozols

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods:
Administratīvais iedalījums: Inčukalna novads, Inčukalna pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
  • apstiprināšanas procesā, dokumenti iesniegti iekļaušanai dabas pieminekļu sarakstā
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Ropažu līdzenumā, Gaujas senlejas dienvidu pusē.
Gaujas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē atsedzas līdz 10 m augsti un 50 m gari augšējā devona Franas stāva Gaujas svītas slīpslāņotu smilšakmeņu atsegumi. Tos šķērso grava, pa kuras gultni plūst neliels avots. Smilšakmeņu atsegumā pazemes erozijas procesu rezultātā izveidojusies ievērojama izmēra ala, kas pēc Inčukalna pašvaldības labiekārtošanas darbiem ir labi pieejama apmeklētājiem. Spriežot pēc teritorijas paleoģeogrāfiskās attīstības gaitas, ala sākusi veidoties ne ātrāk kā pirms 5000 – 6000 gadiem.
Inčukalna Velnalas augstums pie tās ieejas ir 2,8 m, šaurākais ieejas platums 0,5 m, platākajā daļā sasniedzot 3 m. Alas dziļums sasniedz 15 m, dziļāk esošais paplašinājumam ir kupolveida griesti, šajā daļā alas platums sasniedz 6 m, bet augstums 4,4 m. Dziļāk aiz paplašinājuma turpinās šaurs 1,3 m plats un 2 m augsts padziļinājums, tā garums ir 6,6 m, beigu platums 0,8 m un augstums 0,18 m. Inčukalna Velnalas grīdas platība ir ap 35 m2.
Alas lielākajā paplašinājumā, griestos redzami svaigi, nelieli nobrukumi. Viennozīmīgi nav iespējams novērtēt pazemes erozijas un nobrukumu procesu attīstību, jo alas avots ir izsīcis. Visticamāk, ka avota aktivizācijas laikā turpina attīstīties pazemes erozijas procesi, par ko liecina nelielā grota avota izplūdes vietā un labi izteiktā avota gultne.
Kopumā alas apkārtne ir dabiska un maz pārveidota, ar kuru nedaudz kontrastē, bet tajā pašā laikā veido saskanīgu un saderīgu ainavu, labiekārtošanas darbos ierīkotās kāpnes, takas un pie atsegumiem izvietotie norobežojumi, kas mazina cilvēka radītos bojājumus.
Atsegumos un alā atsegto smilšakmeņu virsmā redzami cilvēku radīti uzraksti. Nelielā nišā alas paplašinājumā tiek dedzinātas sveces, kuras apkvēpina alas sienas. Dabiskais apaugums pakāpeniski samazina devona nogulumiežu atsegumu platību. Atsegumos redzami svaigi, cilvēka radīti gravējumi, tādējādi arī turpmāk, cilvēks var mazināt atsegumu estētisko vērtību.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), kā arī minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160); dabas pieminekļa teritorija daļēji sakrīt ar mikroliegumu smilšakmens atsegumi; ala ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta.
Teritorija ir nozīmīga dabas tūrisma vieta.
Atsegumos un alā atsegto smilšakmeņu virsmā redzami cilvēku radīti uzraksti. Alā nelielā nišā tiek dedzinātas sveces, kuras apkvēpina alas sienas.
Inčukalna Velnalu apsaimnieko Inčukalna novada dome, kas kopā ar AS “Latvijas valsts meži”, atpūtas parku “Zuši” un “Rāmkalni”, kā arī novada iedzīvotāju ziedojumiem ir veikusi alas apkārtnes labiekārtošanu.
Teritoriju nepieciešams saglabāt kā vērtīgu ainavisku dabas veidojumu, kas nozīmīgs dabas tūrismam, zinātniskiem ģeoloģiskiem (stratigrāfijas, ģeoloģisko procesu, ģeomorfoloģijas, paleontoloģijas un sedimentoloģijas) pētījumiem, kā arī dzīvās dabas vērtībām.
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS