Īvandes ūdenskritumi

Īvandes otrais ūdenskritums. Foto: Dz.Ozols
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā un Natura 2000 teritorijā Abavas senleja.
Kods: LV0440930
Administratīvais iedalījums: Kuldīgas novads, Rendas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Ugāles līdzenumā, vietā, kur Īvandes ieleja pievienojas Abavas senlejai.
Dabas pieminekli veido Īvandes ielejas posms ar diviem ūdenskritumiem, kas izveidojušies pār kāplēm Pļaviņu svītas dolomītu iežos. Tie atrodas aptuveni 200 m viens no otra. Spriežot pēc Īvandes ielejas morfoloģijas, tā sākotnēji veidojusies kā Abavas senlejas atzars. Lejpus augšējā ūdenskrituma upītei ir neliels kanjons dolomītu iežos. Dažus metrus augsti dolomīta un smilšakmens atsegumi atsedzas abos tās krastos.
Augšējā kāple (Mazais ūdenskritums, Valdātu rumba) ir 1,4 m augsta un 6,5 m plata, bet apakšējā (Lielais Rendas ūdenskritums, Rendas rumba) - 2 m augsta un 11 m plata. Abas kāples ir veidojušās pār cietu dolomītu slāņiem un ir stāvas, gandrīz vertikālas. Atkarībā no ūdens daudzuma upē, ūdenskritums aizņem visu, vai tikai daļu kāples platuma.
Ūdenskritumi ir skaisti dabas veidojumi. Ainaviskums mainīgs atkarībā no gada laika.
Ūdenskritumu veidošanos šajā teritorijā ir noteikuši divi apstākļi:
  1. Cietu, horizontāli slāņotu augšdevona Franas stāva Pļaviņu svītas dolomītu iežu klātbūtne.
  2. Tas, ka Īvande šajā posmā šķērso dziļās Abavas senlejas nogāzi.
Dotajās vietās divu ūdenskritumu veidošanos ir noteikusi kādu mazāk izturīgu iežu klātbūtne zem cietajiem dolomītu slāņiem. Tomēr konkrētu pētījumu par ūdenskritumu ģeoloģisko griezumu nav.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260). Starp abiem ūdenskritumiem, upītes labā krastā ir mazs avotiņš, vēl viens avotiņš ar nelielu ūdenskritumu ir aptuveni 80 m lejpus Rendas rumbas.
Augšpus Rendas rumbas atrodas kāds paliels akmens, uz kura sāna redzams gada skaitļa iekalums 1890. Stāsta, ka vecos laikos uz akmens bijusi uzcelta lapenīte vietējā mācītāja dēlu izpriecām, kad tie atbraukuši atpūsties.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas), sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā tūrisma objekts.
 
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS