LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Jaunžagatu krauja

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas aizsargājamo ainavu apvidū un Natura 2000 teritorijā Ziemeļgauja
Kods: LV0440110
Administratīvais iedalījums: Apes novads, Virešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Palsas senlejas nogāzē, upes labajā pamatkrastā.
Jaunžagatu krauja ir atsevišķs devona dolomītu atsegums Palsas upes labā pamatkrasta vidusdaļā, kurā atsedzas 60o slīpumā saguloši, visticamāk, augšējā devona Franas stāva Daugavas svītas dolomīta slāņi.
Pastāv versija, ka neparastie slāņu saguluma apstākļi (gan sasvērums, gan atrašanās griezumā desmitiem metru zemāk kā apkārtējās teritorijās) varētu būt radušies ģeoloģiskā pagātnē notikušas pagulošo slāņu izskalošanas (“sufozijas”) rezultātā.
Slīpi gulošā dolomīta bloka garums ir aptuveni 15 m, bet augstums 3 m. Šī ir viena no retajām vietām Latvijā, kur pamatiežu slāņi ieguļ lielā slīpumā vai pat ir apgāzti otrādi.
Teritorija atrodas brahiantiklinālās Virešu struktūras ziemeļrietumu spārnā, kur citos tuvākās apkārtnes atsegumos ir sastopami Amatas un Pļaviņu svītas ieži.
Jaunžagatu kraujas dolomīta bloks pēc V. Grāvīša viedokļa ir iegāzies senā sufozijas kritenē, kas saistīta Amatas svītas smilšakmeņu izskalošanu, un apvēlies gandrīz otrādi – par 120o, palicis stāvā  leņķī pret horizontu.
Slīpi gulošo dolomīta bloku veido slāņoti devona Daugavas svītas dolomīti. Raksturīga viendabīgu un kavernozu dolomītu slāņmija. Viendabīgie ieži vietām ir sīkslāņoti. Kavernozajos dolomītos bloka DR (paceltajā) daļā dolomītos var noteikt stromatoporas un gliemežus. Ir arī nelielas brahiopodu čauliņas. Tas liecina, ka dolomīti devona periodā ir veidojušies seklā jūrā ar normālam tuvu ūdens sāļumu. Plātņu biezums visiem dolomītiem ir 10-20 cm, vienā gadījumā 30 cm. Slāņojuma virsmas vietām ir bedrainas un paugurainas, un uz tām ir hematīta uzsūbējumi. Vietām, sevišķi atseguma dienvidrietumu daļā, ir daudz dolomītmiltu. Kopējais atsegtās dolomītu slāņkopas biezums šeit ir 3,6 m.
Atseguma ziemeļaustrumu (nolaistajā) daļā dolomīti ir stipri apdrupuši un brekčijoti. Tur dolomītos ir arī citas deformācijas – krokas un sarežģītas struktūras. Arī citur dolomītu blokā ir brekčijošanās un slāņu izliekumi.
Dolomīta bloks ir sagāzts senas sufozijas ietekmē. Tomēr šāds skaidrojums nav viennozīmīgs un iespējams, ka patiesais iemesls ir ledāja procesi, ko nepieciešams noskaidrot turpmākos pētījumos.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
Atsegums atrodas Palsas labajā krastā, 10 m virs tās līmeņa. Tas ir redzams tikai, pienākot samērā tuvu. No tilta pār Palsu līdz atsegumam, ejot upes augšteces virzienā gar tās kreiso krastu, ir aptuveni 500 m. Atsegumu var sasniegt arī no ziemeļiem, ejot pār lauku pie Žagatu mājām.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS