LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Jūrmalas Baltā kāpa

Foto: D.Ozols
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis
Kods:
Administratīvais iedalījums: Jūrmala, Rīga
Ministru Kabineta noteikumi:
  • apstiprināšanas procesā, dokumenti iesniegti iekļaušanai dabas pieminekļu sarakstā
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija.
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Rīgavas līdzenumā, un veido daļu no Priedaines-Bolderājas kāpu grēdas.
Dabas piemineklis, Baltā kāpa, ir 4,5 km garš, asimetrisks kāpas valnis ar to ietverošajām Litorīnas jūras priekškāpām un mazākām kāpām. Kāpas R galā, Lielupes krastā, atrodas 20 m augsts dabīgs atsegums.
Kāpu vaļņa platums ir 0,5 līdz 1,5 km, bet relatīvais augstums - līdz 25 m. Jūrmalas Baltās kāpas augstākais punkts ir 27,5 m v.j.l., un tā pazeminās Rīgas (AZA) virzienā, kur vairs tikai atsevišķās vietās pārsniedz 15 m atzīmi. Rīgas teritorijā šis valnis tiek dēvēts par Bolderājas kāpu grēdu. Kāpas austrumu galā ir ierīkoti vairāki plaši karjeri un tā ir gandrīz pilnībā norakta.
Kāpai ir izteikti asimetriska forma – pret jūru (Buļļupi) vērstā Z nogāze ir lēzena un gara (līdz pat 300m), savukārt pretējā nogāze – ļoti stāva un īsa (līdz 50m gara).  Kāpas īpašākā un ainaviskākā vieta ir augstākais un platākais mūsdienu kāpas atsegums, kas atrodas Lielupes krastā šķērseniski visai kāpai. Tas ir aptuveni 20 m augsts un 120 m plats un ir orientēts šķērsām kāpu valnim. No atseguma augšas paveras skats uz Lielupi un tās ieteku jūrā. Kāpa un tās atsegums ir labi redzami no Lielupes dzelzceļa tilta līdz jūrai. Kāpu veido smalka eolā smilts. Tās pamatnē ir Litorīnas laika vaļņveida kāpas, kādas atsevišķās vietās ir saglabājušies pieguļošajā teritorijā.
Kāpas veidošanās ir aizsākusies 16. – 17. gadsimtā, cilvēka darbības aktivizētu eolo (vēja) procesu rezultātā. Vēja darbības joslas platums 19 gs. beigās un 20 gs. sākumā sasniedza 1km. Mūsdienās kāpu un apkārtējo teritoriju sedz priežu mežs, kura liela daļa ir mākslīgi stādījumi ar mērķi apturēt kāpas turpmāku virzīšanos iekšzemes virzienā. Aktīvi ģeoloģiskie procesi, izskalošana, nobrukumi un vēja darbība norisinās tikai Lielupes krastā esošajā atsegumā un tā tuvumā – tur notiek atseguma atkāpšanās un smilšu pārnese iekšzemes virzienā, kas izraisa kāpas augšanu atsegumam tuvākajā platībā. Atseguma pamatne pēdējo 30 gadu laikā ir atkāpusies par aptuveni 10 metriem.
Atsegums ir ar divdaļīgu uzbūvi – apakšējos 4 līdz 5 m veido Litorīnas jūras piekrastes (pludmales, priekškāpu) nogulumi, kurus pārsedz kāpu veidojošie jaunākie eolie nogulumi. Kontakts starp abām daļām ir viegli atrodams dabā, jo to veido labi izveidojusies un saglabājusies senā augsne. Šīs paleoaugsnes organikas datējumi ar radioaktīvā oglekļa metodi norāda uz augsnes apbēršanu ar kāpas smilti pirms 180 ± 20 C14 gadiem.
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS