Kājiņu ala

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440310
Administratīvais iedalījums: Amatas novads, Drabešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Amatas senlejas austrumu puses nogāzē. Dabas pieminekli veido Amatas senlejas pamatkrasta nogāze, kurā atsedzas vairāki līdz 8 m augsti smilšakmens iežu atsegumi 60 m garā posmā ar Kājiņu alu. Alas visu eju kopgarums ir 30 metri. Alas ieejas daļa ir kā niša ar pārkari - līdz 4 m augsta un 3,5 m plata, pati ieeja - ap 2,5 m augsta.  
Gan atsegumi, gan ala ir skaisti un harmoniski dabas veidojumi. Ainaviskums ir novērtējams no neliela attāluma, jo pārskatīšanu apgrūtina stāvā pamatkrasta nogāze un mežs.
Atsegtie ieži ir raksturīgi vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi -slīpslāņoti un horizontāli slāņoti. Ala ir ievērojama sava eju garuma dēļ un tai ir savdabīgs un Latvijas alām netipisks plānojums ar vēdekļveidā izvietotu eju tīklojumu, kura izcelsme, iespējams, skaidrojama ar alas veidošanos vienlaikus ar Amatas senleju, zemledāja apstākļos kušanas ūdeņiem zem liela spiediena migrējot caur ūdeni caurlaidīgo smilšakmeņu slāņiem.
Alai ir ļoti sarežģīta eju sistēma. Neparasta alas īpatnība ir tā, ka tās grīda labajā atzarā uz iekšu pazeminās, tā, ka iespējams, vēl viena alas ieeja ir aizbrukusi un meklējama kaut kur blakus pašreizējai. Alas sākumā no nišas uz divām pusēm aiziet ejas. Labais atzars ap 15 m garš ar četriem pīlāriem un vismaz piecām sīkām sānejām. Šī alas daļa ir vieglāk pieejama un gaišāka, jo diezgan daudz gaismas iespīd no āra. Kreisais atzars – ap 15 m garš ar vairākām sānejām, diviem lielākiem paplašinājumiem un diviem pīlāriem. Šajā atzarā pa neizlienamu sāneju no āra līdz vidum iespīd gaisma. Citādi šis atzars ir tumšs.
Alas sienās ļoti sens datēts ieraksts no 1776.gada un senie petroglifi (īpaši aizsargājami). Atsevišķi seni iegravējumi ir gan smilšakmens atseguma, gan alas virsmās. Alas priekšnišā 2,2 m no zemes ir gada skaitlis 1776 un dažādi iegriezumi, tādas kā ģerboņa aprises, no kurām pa labi skrāpējumu jūklis ar it kā lietuvēna krusta zīmi (piecstaru zvaigzni). 2 m pa kreisi no alas ieejas klints sienā ir iegriezts gada skaitlis 1873, kam blakus redzams pareizticīgo krusts. Alas labajā atzarā ir krustveida zīmes (unikāli petroglifi).
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas), gan kā unikālu petroglifu un senu ierakstu vietu, gan arī sugu un biotopu pētījumiem, un kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā mazietekmēta dabas teritorija.
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS