LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Kaļķupītes klintis

Foto: D.Ozols
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas liegumā un Natura 2000 teritorijā Kaļķupes ieleja.
Kods: LV0441620
Administratīvais iedalījums: Dundagas novads, Dundagas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies pārejas joslā no Ziemeļkurzemes augstienes Dundagas pacēluma uz Piejūras zemieni, Kaļķupītes ielejā.
Dabas pieminekli veido 25-30 m dziļā Kaļķupītes (Pilsupes) ieleja posmā, kur 40 dažāda lieluma vidējā devona Arukilas svītas smilšakmeņu atsegumi ir izvietoti abos ielejas pamatkrastos (t. sk. pie vecupēm un palienēm), retāk pie pašas upītes tās virspalu terasēs. Dabas pieminekļa teritorijā ir arī viena neliela niša (upes labajā krastā, augšteces posmā), kā arī daudzas dziļas, mežonīgas gravas.
Lielākie no atsegumiem ir vairāki smilšakmeņu atsegumi Kaļķupītes ielejas labajā krastā. Vislabāk pazīstamais no tiem ir t.s. Puiškalna atsegums dabas piemineklim atbilstošā ielejas posma vidusdaļā. Tas ir aptuveni 50 m garš un līdz 15 m augsts smilšakmeņu, mazākā mērā mālaino nogulumu, atsegums. Pārsvarā atsegumam ir 1 pakāpe (augstums 8 m), un tas sākas uzreiz pie palienes/vecupes līmeņa, bet atseguma lejteces daļā tam ir 2 pakāpes, kopējais augstums 15 m.
Šobrīd vislabākais, tīrs un neaizaudzis atsegums ir 80 m lejpus Puiškalna kraujas. Tas ir 30 m garš un 12 m augsts atsegums, kur smilšakmeņiem raksturīgas līdz 60-70 cm biezas slīpslāņotās sērijas. Griezuma apakšdaļā vienā no tām ir daudz mālaini vizlainu kārtiņu uz slīpajiem slānīšiem - plūdmaiņu pazīme.
Vēl viens liels (40 m garš un 15 m augsts) atsegums ir ielejas lejteces posmā. Šobrīd tam ir tendence aizbrukt un aizaugt, bet, ja upe veic turpmāku eroziju (un atsegums ir tieši tās krastā), te var būt redzams plašs un augsts smilšakmeņu slāņkopas griezums.
Kaļķupītes kreisajā krastā ir divi lielāki atsegumi. Viens no tiem atrodas ielejas paplašinājumā iepretī Puiškalnam. Atsegums ir 20 m plats un 8 m augsts; smilšakmeņos dominē 30-60 m biezas slīpslāņotās sērijas, vietām to augšdaļā ir deformācijas. Otrs ir pašā dabas piemineklim atbilstošajā Kaļķupītes augšteces posmā ir 35 m plats un 8 m augsts atsegums, kurā smilšakmeņos arī dominē muldveida slīpslāņojums, ir vērojamas 10-30 cm biezas slīpslāņotās sērijas. Ir daudz mālaini vizlainu kārtiņu uz slīpajiem slānīšiem (plūdmaiņu pazīmes), arī plūdmaiņu kopas.
Savdabīgi ap 1 m augsti atsegumi novērojami dabas pieminekļa lejteces daļā, kur upes ieleja ir samērā sekla (upe no Dundagas pacēluma nonāk Irves līdzenumā). Tur pašā Kaļķupītes kreisajā krastā pie gultnes uz devona iežiem ir bagātīgi izkliedēti dzelzs savienojumi, jo viscaur izplūst dzelzsavoti.
Līdz 5 m augsti smilšakmens atsegumi ir Mazupītes ielejas labajā malā, lejteces posmā, bet nelieli, līdz 3 m augsti, aizbrukuši un aizauguši atsegumi ir Mazupītes kreisā krasta gravas labajā malā pie strauta, taču tie ir 150-200 m attālumā no citiem un atrodas ārpus dabas pieminekļa teritorijas.
Jāpiezīmē, ka dabas pieminekļa teritorijā Arukilas svītas nogulumos ir plaši izplatītas plūdmaiņu procesu pazīmes. Tas sakrīt ar Arukilas svītas nogulumu veidošanās apstākļu interpretāciju – tā ir bijusi delta ar dominējošajiem plūdmaiņu procesiem.
Kaļķupītes atsegumu joslas kopējais garums līkumainajā upes ielejā ir iespaidīgs – 2,7 km (no tā ievērojami lielāko daļu aizņem pārtraukumi), bet Kaļķupītes labā krasta pietekas Mazupītes grīvas rajonā, tās labajā krastā, ir izsekojama vēl viena 100 m gara atsegumu josla. Kaļķupītes atsegumu maksimālais augstums ir 15 m.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160), nogāžu un gravu meži (9180*) un boreālie meži (9010*).
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģiskiem (sedimentoloģiskiem, paleontoloģiskiem) pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgus un raksturīgus Arukilas svītas smilšakmeņu atsegumus, kā arī vietu mūsdienu augu sugu un biotopu pētījumiem.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS