LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegumi
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā un Natura 2000 teritorijā Ogres ieleja.
Kods: LV0441300
Administratīvais iedalījums: Ķeguma novads, Rembates pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Ogres ielejā, abos upes krastos.
Dabas pieminekli veido augšējā devona Franas stāva Ogres svītas dolomītsmilšakmeņu, retāk citu smilšaini mālainu nogulumu ar karbonātu piejaukumu atsegumu josla abos Ogres krastos. Atsegumu joslā ir garāki pārtraukumi, tāpēc dabas pieminekļa teritorija sastāv no divām daļām.
Dabas pieminekļa teritorijas augšējais, jeb Glāžšķūņa posms ir 1,4 km garš un tas sākas uzreiz lejpus tilta pār Ogri Glāžšķūnī. Šā posma atsegumi atrodas abos upes krastos, ir līdz 5 m augsti un vienā daļā posma veido savdabīgu kanjonu. Šajā posmā ir ietverts arī aptuveni 100 m garš Ogres labā krasta pietekas - strauta, lejasgals. Strauta ielejā, tā krastos un gultnē atsedzas dolomītsmilšakmeņi un veido ūdenskritumu kaskādi pār cieto iežu kāplēm. Strauta ieteka Ogrē ir 400 m lejpus tilta pār Ogri Glāžšķūnī.
Lejējais, Kalnrēžu posms, atrodas 1,8 km lejpus augšējā posma lejasgala - iepretim Kalnrēžu mājām, un ietver 0,4 km garu kreisā krasta iecirkni ar atsegumiem, alu un avotu, kā arī vecā karjera vietu. Lejas posmā atsegumi ir augstāki –  līdz 8 m.
Dabas pieminekļa teritorijas īpašā vērtība ir, ka tie ir lielākie un, iespējams, vienīgie Ogres svītas savdabīgo iežu, dolomītsmilšakmeņu, atsegumi Latvijā - augšējā devona Franas stāva Ogres svītas un tās Rembates ridas stratotips.
Iecirknī lejpus Krauju mājām upes labajā krastā atseguma pamatnē zem Ogres svītas dolomītsmilšakmeņiem, iespējams, ir arī Katlešu svītas smilšaini-mālaini-karbonātisku nogulumu slāņi. Turpat iežu sagulumā novērojama lēzena antiklināla kroka.
Nozīmīgas ir dolomītsmilšakmeņu uzbūves īpatnības – slīpslāņotā tekstūra, bioturbācijas pazīmes, smilšaināku un mālaināku kārtiņu mija, kas liecina par iežu veidošanās apstākļiem.
Ogres svītas nogulumi, domājams, ir veidojušies seklā baseinā ar intensīvu ūdens straumju darbību. Tomēr periodiski ir notikusi arī karbonātu sedimentācija, par ko liecina augstais dolomīta saturs iežos. Bioturbācija liecina par intensīvu racējorganismu darbību.
Kopumā teritorija ar Ogres upi un stāvajām dolomītsmilšakmeņu klintīm veido savdabīgu un skaistu ainavu. Ainaviski vērtīga ir ūdenskritumu kaskāde strautā un šī strauta sanesu akmeņainā sēre Ogres malā.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220).
Teritorijas Kalnrēžu posmam var piekļūt pa taciņu apejot Kalnrēžu mājas. Šajā daļā atrodas vecais karjers, kurā 1930.-40. gados ir iegūts t. s. Rembates dolomītsmilšakmens (tas pats Ogres svītas dolomītsmilšakmens), kas pielietots kā būvakmens Rīgā Mākslas akadēmijas galvenās ieejas kolonās, Dubultu baznīcas altārī, kā arī ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1, apdarei.
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS