Kaltenes kalvas

Foto: D.Ozols
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Kods: LV0441690
Administratīvais iedalījums: Rojas novads, Rojas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Engures līdzenumā, Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu joslā.
Dabas pieminekli veido Kaltenes kalvas ir morfoloģiski izteiksmīgākā daļa no laukakmeņu vaļņiem un klājieniem aptuveni 12 km garā un līdz 3-4 km platā erātisko akmeņu sakopojumu joslā, kas stiepjas starp Roju, un Valgalciemu gar mūsdienu Rīgas līča krasta līniju – 1-3 km attālumā no tās.
Kalvas ir izvietotas Rīgas līča Kurzemes piekrastē Baltijas ledus ezera erozijas – akumulācijas līdzenumā. Tie ir izteiksmīgākie šāda tipa veidojumi Latvijā.
Lielmēroga kartēšanā konstatēti trīs akmeņu sakopojuma veidi - akmeņu grēdas un vaļņi, akmens bruģi (klājieni) un izkliedētu laukakmeņu lauki.
Dabas piemineklī iekļauta vairāk nekā 3 km gara un nepilnus 2 km plata kalvu josla, kas sastāv no vairākām grēdām un vaļņiem.
Laukakmeņu grēdas un vaļņu izteiktākā orientācija ir ziemeļu-ziemeļrietumu – austrumu-dienvidaustrumu virzienā – nedaudz ieslīpi pret līča krastu. Vaļņi un grēdas ir līdz 0,6-1 km gari, 20-100 m plati, bet to relatīvais augstums sasniedz 5-6 m. Tie ir izliekti un nereti plānā neregulāri. Nogāzes galvenokārt ir asimetriskas - lēzenākas pret jūru. Vairākos gadījumos dažādi orientētas laukakmeņu grēdas un vaļņi krustojas, sasniedzot maksimālo augstumu un platumu krustpunktu vietās.
Kaltenes kalvu iekšējā uzbūve nav pilnīgi noskaidrota. Grēdu un vaļņu augšdaļā vietas starp lielajiem akmeņiem bieži ir tukšas, bez nogulu aizpildījuma. Vietām, visbiežāk grēdas stāvākajā, rietumu nogāzē, spraugas un tukšumus starp akmeņiem aizpilda granšaina smilts, reizēm ar morēnas smilšmāla ieslēgumiem.
Grēdu veidojošie akmeņu izmēri ir dažādi. Visbiežāk akmeņi ir 0,7-1,0 m diametrā, bet atsevišķos gadījumos tie sasniedz 1,5 m. Lielākais laukakmens visā dabas pieminekļa teritorijā ir klaipveida formas gneiss (“Klaipakmens”). Tā garums ir 4,3 m, platums – 3,3 m, augstums – 1,3 m. Pēc sastāva dominē magmatisko un metamorfo iežu - galvenokārt granītu un gneisu sastāva laukakmeņi.
Kalvas ir skaisti un savdabīgi dabas veidojumi – laukakmeņu vaļņi, kas atrodas mežā un ir klāti ar sūnām.
Ainaviski iespaidīgie laukakmeņu sakopojumi ir pievērsuši cilvēku uzmanību jau no seniem laikiem, vainojot Velnu par to izcelsmi. Lielākajām kalvām ir savi vārdi.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājams biotops – boreālie meži 9010*, tajā sastopama virkne aizsargājamu augu sugu.
Teritorija ir nozīmīga kā dabas tūrisma vieta. Savulaik daļa kalvu izmantota laukakmeņu ieguvei un arī laukakmeņu šķembu ražošanai. Velna kalvas dienvidu gals 30 m garumā ir norakts.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas (ģeomorfoloģijas, stratigrāfijas), sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski interesantu teritoriju.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne

Dabas aizsardzības plāns (2004.>>2014.): lejupielādēt
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS