LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Katrīnas iezis

Foto: D.Ozols

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440640
Administratīvais iedalījums: Pārgaujas novads, Straupes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes labajā krastā un tam ir raksturīgi vidējā devona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi.
Dabas pieminekli veido Gaujas senlejas nogāze ar vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumiem, kuros ir niša, kā arī neliela grava.
Tie ir samērā augsti un plaši atsegumi, kur atsegumu galvenās joslas garums ir 160 m, ārpus kuras ir vēl citi, mazāki, atsegumi. Kraujas augstums ir līdz pat 50 m, bet atsevišķo atsegumu augstums sasniedz 15 m.
Klintīs var novērot bagātīgu Gaujas svītas iežiem raksturīgu tekstūru kompleksu, t. sk. labi izteiktas erozijas virsmas. Atsegumi ietilpst Gaujas posmā, kas ir izdalīts kā Gaujas svītas stratotipisko atsegumu posms.
Gaujas lejteces virzienā (dienvidrietumos) no klinšu galvenās daļas šīm klintīm piekļaujas neliela grava, kura tieši blakus blīvajām, grūti izskalojamajām klintīm sašaurinās līdz tikai 3-5 m. Savukārt, austrumos no klinšu galvenās daļas, tur, kur smilšakmeņu atsegumi nedaudz atvirzās no Gaujas, ir niša ar platumu 5 m, dziļumu 2 m un augstumu 1,5 m. Tā ir aizaugusi ar zālēm.
Tālāk uz austrumiem gar upi (tās augšteces virzienā) atsegumi ir nepārtraukti, bet atrodas nelielā attālumā no krasta, vienā iecirknī atkal pievirzoties pie upes, kur līdz 1 m augsti atsegumi ir pašā krastā, pie tam smilšakmeņi ir nedaudz atsegti Gaujas gultnē.
Virs kraujas, kurā ir smilšakmeņu klintis, atrodas 20 x 20 m liels erozijas katls vai pazemes erozijas kritene. Lejteces virzienā no klinšu galvenās daļas tikai pēc vairāk nekā 100 m seko vēl viens, ļoti apsūnojis, atsegums.
Gaujas svītas smilšakmeņi Katrīnas iezī ir līdzīgi citiem plaši izplatītajiem šīs svītas nogulumiem – tajos dominē muldveida slīpslāņojuma tekstūras, retāk vērojamas biezas slīpslāņotās sērijas. Katrīnas iezim ir raksturīgas Gaujas svītas smilšakmeņos sastopamās vairākas, labi izteiktas, subhorizontālas erozijas virsmas. Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, taču attīstījušās arī piegultnes sēres vai vidussēres. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājams biotops - smilšakmens atsegumi (8220).
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģiskiem (sedimentoloģiskiem, paleontoloģiskiem) pētījumiem, gan kā stratotipisku Gaujas svītas ģeoloģisko griezumu (nozīme devona stratigrāfijā), gan arī mūsdienu augu sugu un biotopu pētījumiem, un ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS