Klūnu atsegums
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas liegumā un Natura 2000 teritorijā Skujaines un Svētaines ieleja.
Kods: LV0440750
Administratīvais iedalījums: Tērvetes novads, Tērvetes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija.
Vispārējs raksturojums
Teritorija ietver Skujaines ielejā un senlejā, Zemgales līdzenumā, Viduslatvijas zemienē.
Dabas pieminekli veido trīs pamatiežu atsegumi Skujaines ielejas labajā pamatkrastā. pamatkrasta piekājē atrodas vairāki sīki avotiņi, no kuriem lielākajam ūdensdeve ir aptuveni 0,5 l/sek.
Skujaines senleja veidojusies zemledāja kušanas ūdeņu erozijas rezultātā pēdējā apledojuma noslēgumā pirms aptuveni 12 000 gadiem. Pēc ledāja nokušanas senlejas gultnes daļā Skujaines upīte izveidoja savu ieleju. Iežu atsegumi veidojušies Skujaines upītes sānu erozijas rezultātā.
Lielākā Klūnu atseguma augstums līdz 4 m, platums līdz 5 m. Tas ir augšdevona Famena stāva Tērvetes svītas stratotips.
Atseguma griezuma lejasdaļu aizņem slīpkārtains, vāji cementēts gaišs smilšakmens, augstāk - dolomītmerģeļa slāņi. Tie visi pieder Tērvetes svītai. Griezuma augšdaļā atrodas Sniķeres svītas dolomīti. Netālu esošos upes līkumos atrodas vēl vairāki mazāki pamatiežu atsegumi.
Atsegumos 1983.-1998., 2009. un 2010. gados Latvijas Universitātes ģeologi un paleontologi veica izrakumus.
Atrastas mugurkaulnieku atliekas - lielas artikulētas skeleta daļas, daivspurzivju zvīņu sakopojumi, plātņu fragmenti, kā arī sauszemes augu (iespējams, trimerofītu) atliekas, mieturaļģu oogoniji un pēdu fosilijas. Nogulumos ir pēcsedimentācijas deformācijas. Agrākos pētījumos konstatēti Phyllolepis tolli, Bothriolepis ornata, Chelyophorus verneuili, Holoptychius cf. giganteus, Homocanthus sveteensis, kā arī fosīlās tārpu ejas.
Sedimentoloģiskā analīze rāda, ka nogulumi ir veidojušies deltas apstākļos jūras vidē fluviālo un plūdmaiņu procesu ietekmē. 
Teritorijā neatrodas ES aizsargājami biotopi.
Minētais dabas veidojumu komplekss ir īpaši nozīmīgs kā stratigrāfiski nozīmīgu slāņu atsegumu vieta.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem stratigrāfijas un citiem ģeoloģijas pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas potenciāli var būt dabas tūrisma objekts.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS