LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Korkuļu ūdensrijēji un sausgultne

Foto: D.Ozols

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Kods: LV0440040
Administratīvais iedalījums: Jaunjelgavas novads, Sērenes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienes pašā austrumu malā, uz dienvidiem no Daugavas senlejas.
Teritorijā atrodas lielākā daļa no nelielās Korkuļu (Dešupītes) senlejas, Lauces senlejas posms un pacēlums starp abām senlejām.
Abas senlejas, domājams, veidojušās leduslaikmeta noslēgumā kā Daugavas senlejai paralēlas zemledāja ūdeņu noteces artērijas – subglaciālās iegultnes. Iespējams, ka kušanas ūdeņi filtrējoties caur dolomīta plaisām no senlejas uz senleju, šķīdinot un erodējot dolomītu ir paplašinājuši plaisas izveidojot pazemes noteces kanālus.
Šobrīd Korkuļu senlejā 650 metrus garā posmā atrodas vismaz 10 ūdensrijēji – vietas, kur upes gultnē vai tās tiešā tuvumā pazūd upītes ūdens.
Savukārt Lauces senlejas pamatkrasta piekājē atrodas vismaz 8 ūdeņu izplūdes vietas – pseido avoti, kur izplūst dzeltenīgais Korkuļu upītes ūdens. Viens no lielākajiem „avotiem” izplūst cirkveida pazeminājumā – iegrauzumā Lauces senlejas nogāzē. Novadā šis pazeminājums ir ieguvis savdabīgu apzīmējumu – „karsta kritenis”.
Attālums gaisa līnijā starp tuvākajām lielajām ūdeņu ieplūdes pazemē un izplūdes virszemē vietām ir 550 m, augstumu starpība aptuveni 15 m. Iespējams, ka daļa izplūstošo ūdeņu nāk no Daugavas (Pļaviņu ūdenskrātuves), līdz kurai ir 700 m, bet augstumu starpība 30 m.
Gan Korkuļu upītes, gan Lauces senlejas ir ainaviski izteiksmīgas un lielākajā daļā cilvēka maz ietekmētas.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160), nogāžu un gravu meži (9180), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).
Minētais dabas veidojumu komplekss ir unikāls visas Latvijas mērogā kā lielākā tieši novērojamā upes ūdeņu pārplūdes vieta.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem, hidroģeoloģijas, ģeoloģijas pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu un bioloģiskās daudzveidības ziņā vērtīgu teritoriju, kas ir potenciāli ļoti nozīmīga dabas tūrismam.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt
 
Robežshēma: ortorfoto pamatne
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS