LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Krāču kalni

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ķemeru nacionālajā parkā.
Kods: LV0440810
Administratīvais iedalījums: Jelgavas novads, Valgundes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija.
Vispārējs raksturojums
eritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Tīreļa līdzenumā un ir daļa no kāpu grēdas, kas novietojusies virs Litorīnas jūras krasta kāples.
Dabas pieminekli veido garš un augsts Litorīnas laika kāpu valnis, kas ir atrodams Ķemeru Lielā tīreļa malā. Tas ir mazliet sirpjveidīgi izliekts kāpu valnis ar ieliekumu pret Ķemeru lielo tīreli. Augstākā virsotne pašreizējā dabas pieminekļa centrā paceļas līdz 29,1 m virs jūras līmeņa.
Domājams, ka Litorīnas laika jūras krasts bija aizsākums vēlākai eolai akumulācijai un kāpas attīstībai.
Reljefa forma ir nozīmīgs kvartāra reljefa formu piemērs - ar konkrētu Baltijas jūras attīstības stadiju, Litorīnas jūras laiku, saistāms eolais veidojums, kas sākotnēji formējies kā jūras krastu kāpu valnis. Krāču kalni ir neliels fragments no kāpu joslas kas stiepjas apmēram 30 km kopgarumā no Batariem dienvidos līdz Čaukciemam ziemeļos. Krāču kalni atrodas minētajai joslai gandrīz vidū.
Šai vietā senā Litorīnas jūra un tās krasta līnija (t.s. Lita stadija) atradās uz austrumiem no kāpas. Pamatā Krāču kalnus veido eolie (vēja) nogulumi – smalka un vidēja rupjuma smilts. Gar krasta līniju uzkrājās vēju nestā smilts gan no pludmales, gan iekšzemes. Teritorijā ir plāna kvartāra nogulumu sega – tie ir 3-5 m, bet zem kāpām biezums atbilstoši reljefa formas augstumam. Zemkvartāra virsmā pārstāvēti augšējā devona Franas stāva Salaspils svītas nogulumieži.
Aizsargājamās kāpu rindas posma garums 3 km, platums 250 - 300 m, virsotne paceļas līdz 29,1 m v.j.l., relatīvais augstums 18 - 20 m - no austrumu piekājes lielāks, no rietumu piekājes mazāks.
No augstākajiem kāpu vaļņa punktiem paveras krāšņi skati uz Lilijas ezeru un Lielo Ķemeru tīreli.
Dabas pieminekli garenvirzienā šķērso šoseja P101. Krāču kalni ir ievērojami sapostīti I pasaules karā - gandrīz visas kalna nogāzes izvago seno ierakumu grāvīši un bedres. Ziemeļu daļā nogāzēs atrodas veci karjeri, kur ir tikusi iegūta kāpu smilts, kas nu aizbiruši. Šobrīd ģeoloģiskie veidojumi teritorijā nav apdraudēti. Nekāda saimnieciskā darbība izņemot autoceļa uzturēšanu netiek veikta. To izmanto bebri, kas ir nosprostojuši Lilijas ezera ūdeņus novadošo grāvi.
Šobrīd nav arī aktīvu dabisku ģeoloģisko procesu, kas ietekmētu dabas pieminekli un apkārtni.
Augstākajā Krāču kalnu virsotnē atrodas piemineklis, kas veltīts 90 latviešu strēlniekiem, kas krituši 1917. gada kaujās.
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem kvartārģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem pētījumiem, gan kā tipisku kāpu valni, gan tieši kā Baltijas jūras Litorīnas laika krastu liecību.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS