LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Krākas (Svētes Dreimaņu) avoti


Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Natura 2000 teritorijā Krustkalnu dabas rezervāts
Kods: LV0441260
Administratīvais iedalījums: Madonas novads, Mārcienas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Madonas-Trepes valnī, Valgacu masīvā, Svētes ezera rietumu krastā.
Dabas piemineklis ir spēcīgu krītošu avotu josla, kas izveidojusies paugurvaļņa nogāzes lejasdaļā. Teritorija atrodas Svētes ezera apkārtnē, kur Madonas – Trepes valni veido submeridionālā virzienā orientēti garumā stiepti vaļņi, kas pārsvarā sastāv no rupja fluviglaciāla materiāla (grants, oļi un laukakmeņi) ar lielu karbonātiežu proporciju akmeņu sastāvā. Paugurvaļņu relatīvais augstums sasniedz 35-40 m. Svētes ezera rietumu krastā šāda vaļņa pakājē ir izveidota 30-100 m plata pseidoterase, kas paceļas 3-5 m virs Svētes ezera līmeņa. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka ezera virzienā ieslīpās terases augšējo daļu veido fluviglaciālie nogulumi (smilts, grants, oļi), un zem tiem ieguļ morēnas smilšmāls. Morēnas smilšmāls kalpo par ekranējošo virsmu, kas nosaka avotu izplūdes augstumu nogāzes lejasdaļā pseidoterasē, nevis tieši ezera līmenī.
Apmēram 300 m posmā gar ezeru pseidoterasē izplūst 10-12 dažāda lieluma avoti. Visas avotu izplūdes vietas ir pārpurvotas. Parasti katrā avota vietā izplūde ir izkliedēta pa vairākām atverēm, no kurām ūdeņi saplūst vienā strautā. Šie strauti, šķērsojot pseidoterases nogāzi, veido smilts un grants nogulumu deltu, kas iesniedzas arī zem ezera ūdens līmeņa.
Avota ūdeņi izplūst no fluviglaciālu grants un oļu nogulumu veidotiem pauguriem, kuros ir augsts karbonātiska materiāla saturs. To šķīdinot gruntsūdeņos ievērojami pieaug hidrogēnkarbonātu un kalcija jonu saturs, un tas veicina saldūdens kaļķiežu izgulsnēšanos mainoties hidroķīmiskajiem apstākļiem pazemes ūdeņiem izplūstot zemes virspusē avotu veidā.
Daļa strautiņu tek pa neizveidotām, sūnām klātām vai kūdrainām gultnēm, kur novērojami saldūdens kaļķiežu izgulsnējumi. Iepriekšējos pētījumos noteikts, ka ilgstošas un intensīvas karbonātu izgulsnēšanās rezultātā avotos un Svētes ezerā, tā rietumu krastā ir izveidojusies liela, 4-5 m bieza saldūdens kaļķiežu iegula. Avotu izplūdes vietās zem 0,3-0,4 m bieza kūdras slāņa izveidojies 1-1,5 m biezs avotkaļķu slānis.
Galvenā Krāku avota debits ir ap 20-25 L/s. Citu avotu debiti pārsvarā ir mazāki, līdz 2-5 L/s, un tikai vēl vienas avotu grupas debits avotu joslas Z daļā sasniedz 10-15 L/s.
Apsekošanas laikā, 24.10.2014., noteiktie avotu ūdeņu fizikāli ķīmiskie parametri bija sekojoši: pH 7,6-7,8, temperatūra 6,5-6,8 oC, elektrovadītspēja 420-495 μS/cm.
Spriežot pēc deltu izmēriem, avotu debiti, paaugstinoties gruntsūdens līmenim, var palielināties pat līdz divām reizēm.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi - avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (7220*), mezotrofas ūdenstilpes ar bentisku mieturaļģu augāju (3140), purvaini meži (91D0*), melnalkšņu staignāji (9080*).
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģiskiem pētījumiem kā dabisku karbonātus saturošu gruntsūdeņu atslodzes vietu un saldūdens kaļķiežu veidošanās zonu.
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt
 
Robežshēma: ortorfoto pamatne
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS