Ķūķu, Ēdernieku un Leimaņu ieži

Ēdernieku iezis. Foto: D.Ozols


Leimaņu iezis. Foto: D.Ozols
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440610
Administratīvais iedalījums: Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts, Amatas novads, Drabešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, Gaujas abos krastos.
Dabas pieminekli veido līdz 43 m augstās Gaujas labā pamatkrasta kraujas – Ķūķu iezis un Ēdernieku klintis, kā arī Leimaņu iezis kreisajā krastā, kuros atsedzas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi, kā arī, Ķūķu ieža augšdaļā - augšējā devona Franas stāva Amatas svītas smilšakmeņi. Ģeoloģiskā griezuma apakšdaļā Gaujas svītas smilšakmeņi veido no upes redzamās, krāšņās klintis ar augstumu līdz aptuveni 15 m. Ķūķu ieža atsegumu kopējais garums ir 570 m, Ēdernieku klintīm – 310 m, augstums līdz 10 m, bet Leimaņu iezim – 660 m, augstums līdz 8 m.
Smilšakmeņus pārsedz mālainie nogulumi, kuru izplatības apgabalā (Ķūķu ieža kraujas vidusdaļā) ir slīpa virsma, un plaša lielu noslīdeņu attīstība. Literatūrā ir atzīmēts, ka mālainās slāņkopas augšdaļā šeit ir pelēkie, treknie māli, kas raksturīgi Lodes svītai, kur Gaujas svīta kopā ar Lodes svītu tiek izdalītas kā Gaujas reģionālais stāvs. Lodes svītas māli ir plaši pieejami Liepas (Lodes) māla karjerā, un Ķūķu iezī ir, domājams, vienīgais šī mālu paveida dabiskais atsegums Latvijā. Apsekošanas laikā gan visā kraujas vidusdaļā bija daļēji aizauguši noslīdeņu veidojumi un devona mālus dabīgā sagulumā neizdevās novērot.
Devona griezumu augšdaļā noslēdz Amatas svītas smilšakmeņi un mālainie nogulumi, kas sastopami līdz 4 m augstos atsegumos. Vēl augstāk ieguļ kvartāra glacigēnie nogulumi (morēna), kas atsedzas līdz 5 m augstos atsegumos.
Gaujas svītas smilšakmeņos var novērot labi izteiktas erozijas kanālu virsmas. Šo kanālu aizpildījumus veido mālainie un smilšainie nogulumi. Uz smilšakmeņu slīpajiem slānīšiem vietām var novērot daudz mālainu kārtu, mazliet arī plūdmaiņu kopas, kas liecina par visai izteiktu plūdmaiņu procesu darbību. Pēdējā kopumā nav raksturīga Gaujas svītai.
Teritorijas ieži ir daļa no vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas stratotipa atsegumiem. Gaujas reģionālā stāva augšdaļas un Amatas svītas apakšdaļas nogulumos Ķūķu iezī ir atklātas daudzveidīgas devona mugurkaulnieku atliekas, tādēļ šī ģeovieta ir vērtīga arī no paleontoloģijas viedokļa.
Ķūķu iezī klintīs kraujas apakšdaļā atrodas divas alas (Ķūķu Lielā ala – līdz 22 m gara un Nepieejamā ala) un atsevišķas nišas. Ēdernieku klinšu raksturīga pazīme ir arī Ēdernieku niša, kas izvietota tieši pie Gaujas līmeņa un ir 5 m plata, 3 m augsta, bet tikai 1 m dziļa. Leimaņu ieža īpašs veidojums ir 2 m augstā un 2 m platā kolona pie paša Gaujas līmeņa. Tieši augšpus tās 1,5 m dziļa, 2 m augsta un 2 m plata niša.
Tieši atsegumu piekājē Gaujā pār laukakmeņu sakopojumiem ir izveidojušās diezgan populārās Ķūķu krāces. Mežonīga ir Ēderes upes lejtece, kam raksturīgs savdabīgs kontrasts starp devona smilšakmeņu atsegumiem, upes un gravu mūsdienu veidojumiem un bagātīgo augu valsti.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), nogāžu un gravu meži (9180*), boreālie meži (9010*).
Teritorijas ieži ir ļoti populāri kā tūrisma objekti, galvenokārt tos aplūkojot no Gaujas kreisā krasta vai laivas.
Smilšakmeņu klintis kraujas apakšdaļā kopumā ir labā stāvoklī, ko sekmē aktīvā Gaujas erozija. Ģeoloģiskā griezuma augšējā daļa ir aizaugusi un aizbirusi vai iekļauta noslīdeņu veidojumos. Aktīva noslīdeņu attīstība Ķūķu iezī un krasta atkāpšanās turpinās arī pēdējos gados.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģiskiem (sedimentoloģiskiem, paleontoloģiskiem) pētījumiem, gan kā Gaujas svītas stratotipu, gan arī mūsdienu augu sugu un biotopu pētījumiem, un ainaviski izcilu dabas veidojumu kopumu.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS