Kvēpenes ala

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālā parka rezervāta zonā - Nurmižu gravu rezervāts.
Kods: LV0440600
Administratīvais iedalījums: Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, Gaujas labajā krastā.
Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, Gaujas labajā krastā.
Dabas pieminekli veido Gaujas senlejas nogāze, līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, Kvēpenes ala un avots.
Alas ieeja atrodas lejpus 7 m augsta smilšakmens atseguma. Pie alas ieejas smilšakmens tikpat kā neatsedzas (tikai ieejas vietā).
Alas eju kopgarums ir 60 metri (viena no garākajām Latvijas alām). Lielākais platums alā ap 3,5 m, lielākais augstums ap 2 metri. Alai ir viena liela un divas mazākas sānu ejas. Galvenajai ejai – trīs paplašinājumi un apmēram 10 sīkas sānu ejiņas. Kopumā alā atrodami 6 smilšakmens pīlāri. Lielākajā alas telpā ir slīpa grīda, uz kuras labi saskatāmas izsīkušā avota tecēšanas vietas. Alai ir divas ieejas – lielā un mazā, pa kuru 2014.gadā izlīst vairs nevar, bet caur to vēl iespīd gaisma no ārpuses. Ala ir sausa, bez avota. Ala 1989. un 1990.gadā attīrīta no to pildošajiem nogulumiem, līdz ar to tā vairs tikai nosacīti ir uzskatāma par dabisku alu.
Tuvu augšpus alas atrodas smilšakmens klints, kas ļoti biezi nosūnojusi. Tās pakājē ir 5 m dziļa niša. Aptuveni 100 m uz rietumiem no alas atrodas Kvēpenes iezis (14 m augsts) no kura piekājes iztek paliels avots (debits 2,5 l/s), kas tiek uzskatīts par svētavotu
Atsegumos atsedzas raksturīgs irdens sarkanīgs vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmens. Iezis ir slīpslāņots un horizontāli slāņots. Alā, kad tā tika attīrīta no sanesumiem, racēji atraduši bruņuzivju fosīliju drumslas un nelielu nematofikusa gabaliņu.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310.). Ala ir sikspārņu ziemošanas vieta.
No kultūrvēstures liecībām atzīmējams erozijas paliksnis teritorijas austrumu galā - Satekles pilskalns. Smilšakmens atsegumu virsmā augšpus alai ir atsevišķi senāki iegravējumi no 1894. un 1960. gada.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas), sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā maz ietekmēta dabas teritorija.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS