LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Lejasbindu krauja

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Natura 2000 teritorijā.
Kods: LV0440120
Administratīvais iedalījums: Apes novads, Virešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes labajā pamatkrastā.
Dabas piemineklis veido devona Daugavas svītas Oliņkalna ridas, iepriekš sauktas par Porhovas un Svinordas slāņiem, dolomītu un mālaini karbonātisku nogulumu neliela atsegumu josla Gaujas labajā pamatkrastā. Klintis ir ievērojami aizaugušas. Aizsargājamā objekta (atsegumu joslas) kopējais garums ir 250 m; lielāko daļu tajā veido pārtraukumi.
Dolomītu un mālaini karbonātisko nogulumu uzbūve ir slāņota. Atsegumos ir pārstāvēti sīkplātņaini dolomīti, mālaini dolomīti, dolomītmerģeļi, kā arī biezplātņaini, kavernozi dolomīti. Pēdējos kavernas veidojušās organismu atlieku šķīšanas rezultātā. Vietām kavernās ir kalcīta žeodas. Dolomīti un mālainie dolomīti šajā griezumā ir daudzkrāsaini – zaļgani, rozā un violeti. Vienā no atsegumiem dolomītus pārsedz neliela biezuma violeti māli.
Ievērojamākais objekts šobrīd atsegumu joslā, tuvāk tās augšgalam, ir neliela antiklināla kroka dolomītu slāņkopā. Šajā vietā dolomītu atsegumiem arī maksimālais augstums – 3,5 m, taču to apakšdaļa ir aizaugusi. Šeit masīvi dolomīti mijas ar māliem un dolomītmerģeļiem. Dolomītu slāņu biezums ir 15-40 cm, tie ir viendabīgi, maz kavernozi, taču vietām ir kavernas ar kalcīta žeodām. Bieži dolomītu zaļganajā pamatmasā ir violeti, raibi lāsumi.
Devona Daugavas svītas Oliņkalna ridas nogulumi ir veidojušies seklā jūrā, kur normāla sāļuma ūdens pieplūda no austrumiem – Maskavas sineklīzes teritorijas. Par normāla sāļuma baseina esamību liecina dolomītos sastopamās organismu atliekas, kuru šķīšanas rezultātā ir veidojušās kavernas.
Mūsdienu ģeoloģiskie procesi ir mazaktīvi, nedaudz notiek Gaujas sānu erozija, kas uztur atsegumu neaizaugušu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas savienības aizsargājams biotops karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
Teritoriju nepieciešams saglabāt kā dabas veidojumu, kas nozīmīgs zinātniskiem ģeoloģiskiem (stratigrāfijas, ģeoloģisko procesu, ģeomorfoloģijas, paleontoloģijas un sedimentoloģijas) pētījumiem, kā arī dzīvās dabas vērtībām.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS