LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Lūrmaņu atsegumi
Foto: V.Skuja
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Kods: LV0441680
Administratīvais iedalījums: Talsu novads, Lubes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Piejūras zemienē, Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu joslā, Rojas ielejā, abos upes krastos.
Dabas pieminekli veido Rojas ieleja, kurā atrodas vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu un mālaino nogulumu atsegumu josla Rojas upes abos krastos. Tā Rojas upes posma kopējais garums, kurā ir Burtnieku svītas nogulumu atsegumi, ir precīzi 1,5 km. Lielāko daļu šī posma gan aizņem pārtraukumi, kur atsegumu nav. Atsegumu joslā vietām ir nelielas nišas.
Atsegumu augstums mainās no 1 līdz 6 m. Galvenajā atsegumu joslā iežu augstums ir ap 6 m.
Atsegumu pakājē ir vairāki avoti.
Šie ir vieni no samērā retajiem devona smilšakmeņu un mālaino nogulumu atsegumiem Kurzemē. Vienīgie zināmie Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegumi Kurzemes ziemeļaustrumu daļā. Stratigrāfiskā nozīmība ir samērā liela. Šie atsegumi nav Burtnieku svītas stratotips, taču ir lielākie šīs stratigrāfiskās vienības nogulumiežu atsegumi Kurzemē.
Teritorijas Burtnieku svītas smilšakmeņos ir daudzveidīgas tekstūras, kas sniedz informāciju par nogulumu veidošanos ūdens straumju un plūdmaiņu procesu ietekmē. Lūrmaņu atsegumos ir atrastas Burtnieku svītai raksturīgas fosīlijas.
Smilšakmeņiem pārsvarā raksturīgs muldveida slīpslāņojums, kas liecina par to veidošanos ūdens straumēs migrējošās zemūdens grēdās. Vietām vērojamas erozijas virsmas ar māla saveltņu konglomerātiem, kas ir seno gultņu pamatnes.
Burtnieku svītas nogulumiežus Baltijas valstu teritorijā interpretē kā seklas iekšzemes jūras un tās ziemeļos izvietotas deltas veidojumus. Jaunāki dati liecina par to veidošanos plūdmaiņu ietekmētā deltas līdzenumā. D. Kreišmane savā maģistra darbā, pētot Burtnieku svītas nogulumus Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas teritorijā, secinājusi, ka šajā reģionā Burtnieku svītas laikposmā nogulumieži tiešām ir uzkrājušies plūdmaiņu ietekmētā deltas līdzenumā, kam bija raksturīga progradācija.
Lūrmaņu iezī sastopamo smilšaino nogulumu detalizētāki pētījumi pagaidām nav veikti.
Rojas posmā, kur ir devona iežu atsegumi, ainava pārsvarā ir dabiska, netraucēta, pat neskarta. To nosaka stipri meandrējošā Rojas upe, tās vidēji augstie un zemie, taču stāvie krasti, kuros vietām ir vertikālas smilšakmeņu klintis jau no paša ūdens līmeņa. Dabas piemineklim ir augsta ainaviskā vērtība.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220); upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem (mūsdienu ģeoloģisko procesu, paleontoloģiskiem, sedimentoloģiskiem) pētījumiem, kā arī kā ainavisku teritoriju, kas nozīmīga dabas tūrismam un dzīvās dabas vērtību saglabāšanai.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS