LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Mālkalnes avoti


Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Kods: LV0440730
Administratīvais iedalījums: Daugavpils novads, Salienas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Augšdaugavas pazeminājumā, Daugavas senlejā, upes Tartaka lokā, kreisajā krastā.
Dabas pieminekli veido Daugavas senlejas nogāze ietverot arī mazo upīšu – Mālkalnes un Poguļankas ieleju lejteces posmus. Nozīmīgākie ģeoloģiskie veidojumi teritorijā ir avotu grupa Daugavas kreisajā krastā pie upes ūdenslīnijas.
Avoti izplūst Daugavas gultnē, augstā ūdens līmenī tie atrodas zem ūdens, zemā līmenī – pašā upes krastā, virs ūdens. Apsekošanas laikā avotu izplūdes vietas bija līdz 5 cm zem ūdens līmeņa.
Avoti ir kāpjoši, un līdz ar ūdeni tiek iznesta arī smalka smilts, kas ir gandrīz baltā krāsā, ar nelielu vizlu piejaukumu. Iznestais materiāls pie avotiem veido nelielus iznesu konusus.
Avoti, visticamāk, veidojas atslogojoties 20-25 m biezam starpmorēnu ūdens horizontam, kas ieguļ 80-110 m v.j.l. atzīmēs, un ko veido limnoglaciālas izcelsmes smilts un grants nogulumi, un, kas satur vāja spiediena ūdeņus. Līdzīga sastāva nogulumi - gaiša smalka smilts – novērojama atsegumos Poguļankas upītes krastos.
Kopumā konstatēti trīs avoti. Pirmais avots, skaitot upes tecēšanas virzienā, ir lielākais, tā veidotais iznesu kons ir ap 1,5 x 2 m liels, gandrīz koncentrisks, iznestā slāņa biezums ap 1 m. Visticamāk, pavasarī šie nogulumi ledus iešanas laikā tiek aizskaloti, un katru sezonu uzkrājas no jauna. Otrais avots ir neliels, tā iznesu kona izmēri apsekošanas laikā bija 0,5 x 0,7 m, augstums ap 0,3 m, bet upes gultnē novērojamas senāk iznesta materiāla paliekas, kas aizņem līdz 2 x 2 m lielu laukumu. Trešais avots ir vairāku nelielu avotu grupa, te dominē gruntsūdeņi ar paaugstinātu dzelzs saturu, kas liecina par to, ka šī ir cita slāņa ūdeņu atslodzes vieta.
Avotu hidroģeoloģiskie apstākļi nav tikuši detalizēti pētīti. To ūdensdevi nebija iespējams nomērīt. Aptuveni novērtējot – lielākajam avota tā ir līdz 1 L/s, otrajam – ap 0,5 L/s, trešajam – ap 0,2 L/s. Apsekošanas laikā, 24.10.2014., noteiktie avotu ūdeņu fizikāli ķīmiskie parametri bija sekojoši:
- pirmais avots – pH 7,59, temperatūra 8,7oC, elektrovadītspēja 520 μS/cm;
- otrais avots – pH 7,6, temperatūra 8,6oC, elektrovadītspēja 515 μS/cm,
- trešais avots – pH 7,76, temperatūra 6,5oC, elektrovadītspēja 420 μS/cm.
Daugavas krastiem piemīt augsts ainaviskums.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160) un upju straujteces (3260).
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem pētījumiem kā dabisku kvartāra nogulumu starpmorēnu horizontu ūdeņu atslodzes vietu, unikālu kāpjošu avotu iznesu konu veidošanos Daugavas gultnē.
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt
 
Robežshēma: ortorfoto pamatne
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS