LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Neļķu klintis un alas
Foto: A.Soms
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā "Salacas ieleja".
Kods: LV0441880
Administratīvais iedalījums: Mazsalacas novads, Skaņkalnes un Mazsalacas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Salacas senlejas malā, Burtnieka līdzenumā, Ziemeļvidzemes zemienē.
Dabas pieminekli veido vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi, kuros ir alas un avots.
Lielākā ala, Velnala, atrodas kritenes veida pazeminājuma ziemeļu malā dienvidos no Lielākā Neļķu klinšu atseguma. Ala ir 16 m gara, plaša, plakaniem griestiem un zemāku tālāko galu.
Pamatkrasta piekājē lejpus Velnalas atrodas Velna Skābumbaļļa – ala un avots nelielā smilšakmens atsegumā. Ir dati, ka ala ir 20 m gara. Tomēr tā ir praktiski nepieejama, jo ieejas daļa ir šaura un zema, un tās grīdu klāj avota ūdens. Avota ūdensdeve ir 1,5 litri sekundē.
Lielākā atseguma augstums ir līdz 18 m, bet garums 200 m. Klinšu sienā ir vairākas nišas un iedobes, kā arī viena neliela nesen izveidojusies zema ala (kraujas lejas daļā, tuvāk atseguma lejasgalam). Neļķu klintis ir lielākais un ainaviski krāšņākais devona iežu atsegums Salacas krastos.
Neļķu klintis ir viens no vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas stratotipa atsegumiem. Smilšakmeņos sastopamas fosforīta konkrēcijas un fosīlo zivju kaulu atliekas.
Pie Velna alas vairākkārt veikti arheoloģiskie izrakumi. 1876.gadā K. G. Zīverss, rokot alas priekšpusē piecu pēdu dziļumā atrada ogļu un pelnu klājumu un apdegušus akmeņus.
Par Velna alu ir teika, kas stāsta, ka senos laikos alā dzīvojis Velns, kuram bēgot apgāzusies skābuma ķērne, un tagad tās ūdens kā dzidrs avotiņš iztek klints apakšā.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi - smilšakmens atsegumi (8220), bet uz nobirām un karnīzēm sastopamas smiltāju neļķes (Dianthus arenarius), kas devušas klintīm to nosaukumu un ir aizsargājams augs.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem (devona stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, hidroģeoloģijas, sugu un biotopu) pētījumiem, gan kā ainaviski un kultūrvēsturiski izcilu dabas veidojumu kopumu, kas ļoti nozīmīgs tūrismam.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS