LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Pētera ala

Foto: M.Zīverts
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0441430
Administratīvais iedalījums: Siguldas novads, Siguldas pilsēta
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Vējupītes senlejas nogāzē un sāngravā, upītes kreisajā krastā.
Dabas pieminekli veido Vējupītes senlejas pamatkrasta nogāze, kurā atsedzas vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmens atsegumi. Pētera ala, kā arī citas mazākas alas veida plaisas un nišas, ir izvietojušās atsegumā, kura augstums 6 - 12 m, garums ap 60 m. Ala ir 6,3 m gara (zem smilšakmens griestiem tikai 4 m), līdz 6,4 m augsta un līdz 2,3 m plata ala. Ievērojama ala ar ļoti lielu kultūrvēsturisko vērtību.
No alas paveras plašs skats uz Vējupītes ieleju un klinti. Alai ir savdabīga un cilvēkam ērta forma. Ieeja plaša, ala nav dziļa, bet  ļoti augsta, nav nepieciešams mākslīgais apgaismojums. Alā vienlaikus var atrasties vairāki cilvēki.
Ala ir savdabīgs eksotektonikas un pazemes erozijas veidojums. Tā atrodas vairāku lielu plaisu krustpunktā. Plaisas, vismaz daļa no tām, veidojušās kā nogāzei paralēlas atplīsuma plaisas gravitācijas ietekmē.
Atsegumi ir raksturīgi vidusdevona Živetas stāva Gaujas svītai. Tos veido pārsvarā sīkgraudains slīpslāņots un horizontāli slāņots sarkans smilšakmens, ar māla un fosīliju  ieslēgumiem. Alā smilšakmenī novērojamas krāsainas mineralizētu savienojumu migrācijas joslas. Iezis ir plaisains.
Šā brīža procesi dabas pieminekļa teritorijā izpaužas galvenokārt kā nogāžu procesi - klints dabīga attīrīšanās no kokiem un augsnes, kas to klājusi. Alā un blakus esošajās klintīs materiāls stabils, strauja erozija nav vērojama, bieži pat stiprs apaugums. Dažviet redzams, ka kādreiz atsegto un klinti klāj irdenie ieži un nobiras, zem tiem slēpjas daudzi vēsturiski iegravējumi klintī.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – smilšakmens atsegumi (8220), netraucētas alas (8310), nogāžu un gravu meži (9180*). Viena no nedaudzām alu spulgsūnas atradnēm. Klintīm ievērojams apaugums, tai skaitā ar sīkpapardēm un saldsaknītēm.
Pētera ala ir uzskatāma par senu kulta vietu (E.Kurtza 1924, J.Urtāns 1977). Petroglifu zīmes augstu alas sienās 1997.gadā atklājis vēsturnieks Andris Grīnbergs. Kopumā alā ir saglabājušās ne mazāk kā 42 dažādas petroglifu zīmes.
Klints un alas sienās konstatēti arī atsevišķi senāki ar gadu skaitļiem datēti iegravējumi jau kopš 18.gadsimta. Pētera ala ir plaši un bieži aprakstīta dažādā literatūrā jau kopš 19.gadsimta nogales. Bieži vien alas apraksti bagātināti ar dažādām teikām par šo vietu. Piemēram aprakstā (Vīstucis J. 1897.g. “Vidzemes Šveicija, Sigulda, Turaida,…” Rīga) teikts, ka tā atrodas Vēja gravā, un skaidrots, kā radies alas nosaukums: “no sieviņas, kas kara laikā, no ienaidniekiem bēgdama te dēliņ dzemdējuse un tūliņ to pati nokristīdama, par Pēteri nosaukuse”.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas (stratigrāfijas, ģeomorfoloģijas, tektonisko un sufozijas procesu), sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā mazietekmēta dabas teritorija un vēsturisks objekts.
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS