Pietraga Sarkanās klintis

Foto: A.Soms
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā "Salacas ieleja".
Kods: LV0441080
Administratīvais iedalījums: Salacgrīvas novads, Ainažu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Salacas senlejā, Rīgas līča ieplakas Piejūras līdzenumā, Viduslatvijas zemienē.
Dabas pieminekli veido Salacas senlejas un ielejas posms ar krāšņiem vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegumiem abos upes krastos.
Salacas senleja veidojusies leduslaikmeta noslēgumā, pirms aptuveni 13 000 gadiem, kad ledus kušanas ūdeņi, plūstot zem ledāja mēles dienvidu virzienā erodēja pamatiežus. Pēc ledāja nokušanas neilgu laiku teritoriju klāja Baltijas Ledus ezera ūdeņi, bet pēc Ledus ezera līmeņa pazemināšanās senlejā izvietojās Salacas ieleja. Salacas straume tai laikā bagātīgi nesa smilts materiālu, kas izgulsnējās senlejas ietvaros veidojot izteiktu upes II virspalu terasi.
Pats Pietrags ir smilšakmens izcilnis, ko upes līkums apliec no trim pusēm. Tas atrodas lielākā atseguma augšgala posmā, kas gar Salacas kreiso krastu ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 440 m garumā. Atsegums augstākajās vietās paceļas līdz 7 m virs Salacas līmeņa un ietiecas līdz 2 m zem upes virsmas. Abos upes krastos bez lielākā atseguma atrodas vēl vismaz 10 mazāki smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegumi. Atsegumos novērojamas izteiktas lēzenas (krituma leņķis 20-35 grādi) plaisas, kuru kritums ir austrumu un ziemeļaustrumu virzienā. To veidošanās, iespējams, ir izskaidrojama ar šļūdoņa spiedienu no rietumu puses.  Pa atsevišķām plaisām ir veidojušās alas un nišas. Kopumā atsegumos atrodas 3 nelielas, līdz 5 m garas, aliņas (visas Salacas kreisajā krastā) un lielāks skaits nelielu nišu.
Cietais dolomīta cements smilšakmeņos (sarecējumi) ir izplatīts starpslāņu, lēcu un neregulāru ieslēgumu veidā. Kopumā tas cementē nelielu daļu smilšakmens griezuma un vairāk ir novērojams atsegumu augšdaļā. Salacas labajā krastā 4-5 metrus virs upes līmeņa ir plaša līdzena virspalu terase.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi - smilšakmens atsegumi (8220) un nogāžu meži (9180). Atsegumos atrodas lielākā krasta čurkstu (Riparia riparia) alu kolonija Salacas baseinā – vismaz 300 aliņu, kā arī vismaz 10 zivju dzenīšu (Alcedo atthis) aliņas. Uz nobirām un karnīzēm sastopami atvašu saulrieteņi (Jovibarba sobolifera).
Kopumā krāšņie smilšakmens atsegumi kopā ar senleju, Salacas ieleju, upes terasi, mežiem un pļavām veido izcili izteiksmīgu un estētiski augstvērtīgu ainavu - īpašu teritoriju gan no ģeoloģijas, gan bioloģijas viedokļa.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem (devona stratigrāfijas, litoloģijas, ģeomorfoloģijas, sugu un biotopu) pētījumiem, gan kā ainaviski izcilu dabas veidojumu kopumu, kas ļoti nozīmīgs tūrismam.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS