LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Rāmnieku atsegumi

Foto: D.Ozols

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas aizsargājamo ainavu apvidū un Natura 2000 teritorijā Ziemeļgauja.
Kods: LV0441810
Administratīvais iedalījums: Strenču novads, Plāņu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienē, Sedas līdzenumā, Gaujas labajā pamatkrastā.
Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi Gaujas labajā pamatkrastā. Atsegumu joslas kopējais garums ir 180 m. Atsevišķo atsegumu augstums ir līdz 4 m. Daļa atsegumu atrodas pie upes ūdenslīnijas, bet daļa – augstāk krasta nogāzē.
Tas ir viens no retajiem Burtnieku svītas iežu atsegumiem tuvāko aptuveni 20 km attālumā. Atsegumos ir labi pārstāvēti ne tikai tradicionāli izplatītie smilšakmeņi, bet arī svaigi, apskatei un pētījumiem pieejami mālieži. Nogulumiežos ir daudz plūdmaiņu procesu pazīmju. Atsegumi ir īpaši nozīmīgi kā bagātīga ihtiofaunas atradne. Atsegumos atrastas daudzskaitlīgu zivju sugu fosīlijas). Atradne izceļas ar lielu zivju atlieku daudzveidību noapaļotības un izmēru ziņā.
Devona Burtnieku svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas), straumju ripsnojums, t. sk. kāpjošais ripsnojums, kā arī virkne plūdmaiņu procesu pazīmju. Šī paša vecuma mālainie nogulumi pārsvarā ir horizontāli slāņoti, tie bieži mijas ar smilšakmeņiem, un pašās māla kārtās ir raksturīgs sīks, ritmisks slāņojums, kas arī, domājams, liecina par plūdmaiņu procesu ietekmi. Seno straumju virzieni šo nogulumu veidošanās laikā bija uz dienvidiem-dienvidrietumiem.
Burtnieku svītas nogulumiežus Baltijas valstu teritorijā interpretē kā seklas iekšzemes jūras un tās ziemeļos izvietotas deltas veidojumus. Jaunāki dati liecina par to veidošanos plūdmaiņu ietekmētā deltas līdzenumā.
Atsegumu pakājē un augstākos līmeņos ir vairāki sīki avotiņi.
Pelēko, sarkano un joslaino devona smilšakmeņu un mālu atsegumi palielina krāsu daudzveidību šajā Gaujas posmā un rada labu ainavu. Tomēr kopumā atsegumi ir no skata necili un tiem nav citu būtisku vērtību.
Tuvāk Gaujas līmenim esošie atsegumi pastāvīgi atjaunojas upes sānu erozijas dēļ. Cilvēka radītu bojājumu šajā atsegumos nav.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220) un upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS