Randātu klintis un Tilderu krauja

Foto: L.Bērziņa

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas aizsargājamo ainavu apvidū un Natura 2000 teritorijā Ziemeļgauja.
Kods: LV0440130
Administratīvais iedalījums: Apes novads, Virešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Trapenes līdzenuma ZR daļā, Gaujas senlejā, abos upes krastos.
Dabas piemineklis ietver augšējā devona Franas stāva Pļaviņu svītas dolomītu atsegumu joslas Gaujas labajā krastā, Randātu klintis un kreisajā krastā, Tilderu krauju. Randātu kraujā pie ūdenslīmeņa un Tilderu kraujas lejas daļā, vietumis atsedzas arī Amatas svītas smilšakmeņi (1, 51)), vietām ar karbonātu ieslēgumiem.
Klintis ietilpst Virešu brahiantiklinālās struktūras sastāvā, kas ir vairākus kilometrus plašs un lēzens kupolveida devona iežu izliekums. Struktūras vidusdaļā ilgstošas ģeoloģiskās evolūcijas gaitā ir notikusi denudācija un izturīgākie jaunāku stratigrāfisko vienību (Salaspils, Daugavas un Ogres svītas) ieži kā blāķi iebrukuši hipsometriski zemākā līmenī. Randātu un Tilderu kraujās atsedzas Virešu struktūras dienvidu spārna iežu slāņi, kas ieguļ lēzeni slīpi ar kritumu dienvidu virzienā.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi -karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), avoti un avoksnāji (7160), kā arī nogāžu un gravu meži (9180*).
Randātu klinšu un Tilderu kraujas atsegumi abos Gaujas krastos ir izvietojušies aptuveni 550 m kopgarumā. Randātu klinšu atsegumi ir ievērojami augstāki un ainaviski krāšņāki.
Atsegumā Randātu klinšu dienvidu galā līdz ar citiem dolomīta slāņiem ir novērojams nepilnus 2 m biezs slānis - dolomīts – brahiopodu čauliezis, kas  satur arī lielas stromatoporu fosīlijas. Vietām var novērot lielas kavernas ar diametru 20-60 cm. Nav izslēgts, ka tās veidojušās ļoti lielu stromatoporu šķīšanas rezultātā.
Te dolomītu slāņkopai ir vērojams kopējais kritums 10o leņķī 210o virzienā.
Galvenajā klinšu posma dolomītu kraujas augstums ir 23 m vai pat 25 m. Pļaviņu svītas ģeoloģiskais griezumu veido dažādi dolomīta slāņi, pārsvarā biezplātņaini un vidēji biezplātņaini, daļa no tiem kavernozi, ar brahiopodu, gliemežu un stromatoporu fosīlām atliekām. Atsevišķās kavernās ir kalcīta kristāliņu drūzas. Novērojamas arī žūšanas plaisas un viļņu ripsnojums.
Dolomītos ir vertikālas plaisas, kas aizpildītas ar dolomīti šķembu brekčiju. Atseguma pamatnē ir neliels starpslānis ar akmenssāls kristāliņu nospiedumiem.
Ir arī karbonātisku mālu un dolomītmerģeļu starpslāņi.
Tilderu kraujā līdzīgi dolomīti ir novērojami vecajā karjerā. Tilderu krauja ir īpaša ar to, ka tajā vairākās vietās līdz pat 6 m virs Gaujas līmeņa, ir sīki Amatas svītas smilšakmeņu atsegumi, tai skaitā - Amatas un Pļaviņu svītas kontakts. Smi vietām ar dolomīta un kalcīta cementētiem ieslēgumiem. Dolomīta ieslēgumi ir dolokrēti – seno tuksnešu karbonātiskas garozas, kas liecina par jūras regresiju Amatas laikposma beigās. Interesanti, ka šī ir tālākā vieta uz Latvijas ziemeļaustrumiem, kur šādi veidojumi līdz šim ir atrasti.
Abu krastu atsegumi ir labi pieejami, braucot ar laivu pa upi, kā arī no pieejot tiem pa labiekārtotām takām.
Randātu klinšu stāvoklis kopumā ir labs – abas atsegumu joslas ir samērā tīras un neapaugušas. Tilderu krauja ir vairāk aizaugusi un labākie atsegumi atrodas vecajā karjerā, kā arī nelieli atsegumi – pie Gaujas ūdenslīnijas.
Pastāvīgi notiek lēna atsegumu aizaugšana, tāpēc tie ik pa laikam būtu attīrāmi, atsedzami no noēnojuma.
Teritorijā atrodas Eiropas nozīmes biotopi – karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), avoti un avoksnāji (7160), kā arī nogāžu un gravu meži (9180).
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS