LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Raunas Staburags

Foto: A.Soms
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas liegumā un Natura 2000 teritorijā Raunas Staburags.
Kods:
Administratīvais iedalījums: Raunas novads, Raunas pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
  • apstiprināšanas procesā, dokumenti iesniegti iekļaušanai dabas pieminekļu sarakstā
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Vidzemes augstienē, Mežoles paugurainē, Raunas senlejas nogāzē, abos upes krastos.
 
Dabas piemineklis izveidots, lai saglabātu Raunas Staburagu, kas atrodas Raunas senlejas labā pamatkrasta nogāzes vidusdaļā un piekājē, kur ir izveidojusies saistīto saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) iegula – tas ir nosacīti kupolveida veidojums, kas radies kaļķainam avotu un avoksnāju ūdenim izgulsnējot kalcija karbonātu. Raunas Staburags pieskaitāms pie retiem avotkaļķu iegulu tipiem – krauju iegulām. Iegulas garums ir 82 m, iegulas platums variē no 10 līdz 25 m. Kaļķiežu iegulas daļā, kas ir vērsta uz upi, izsekojama, 34 m gara, kāpļveidīga krauja, tās izteiksmīgākajā daļā kraujas augstums sasniedz 3,7 m un garums 17 m. Gar upi visā iegulas garumā izsekojami pārtraukti kāpļveida atsegumi (kraujas).
Konkrētie procesi un veidojumi ir tipiskas karsta procesu izpausmes, kas raksturīgas vidēju platuma grādu klimatiskajām zonām, vietām, kur notiek pazemes ūdeņu cirkulācija caur karbonātiežus (kaļķakmeni un dolomītu) saturošiem zemes dzīļu slāņiem un šo ūdeņu atslodze reljefa nogāzēs.
Iegulas kraujās atsedzas konsolidēts - masīvs, slāņains, dzeltenpelēks un pelēkbalts porains saldūdens kaļķiezis. Atseguma centrālajā daļā redzams sens noslīdenis.
Saldūdens kaļķiežu kraujas raksturīgākajā daļā redzama līdz 1 m augsta, no 0,7 līdz 2 m plata un 1,3 m dziļa niša. Visticamāk, ka tā nav veidojusies mūsdienās saldūdens kaļķiežu šķīšanas rezultātā, bet laikā kad Raunas pirmā virspalu terase vēl bija paliene un niša izveidojās upes sānu un ledus erozijas rezultātā. Kraujas piekājē nedaudz virs ūdens līmeņa šobrīd veidojas jauna erozijas niša. Iegulas teritorijā lielākā daļa nogāzes lejasdaļas ir raksturojama kā avoksnāji, kuru ietvaros atsevišķi izdalāmi pieci nelieli avoti.
Saldūdens kaļķieži sākuši veidoties aptuveni pirms 8000 gadiem un to veidošanās turpinās arī mūsdienās. Kopējais Staburaga stāvoklis, salīdzinot ar agrākiem gadiem, vērtējams kā labs.
No estētiskā viedokļa ainava vērtējama kā skaista, un nelielo mērogu, kā arī klusi tekošā ūdens un mežu ieskāvuma dēļ, pat kā intīma.
Pēc Staburaga appludināšanas līdzīga veida kaļķiežu kraujas ar pāri plūstošiem avotiem, bez Raunas Staburaga Latvijā vairs nav. Latvijas mērogiem Raunas Staburags ir izcils un pat unikāls veidojums,
Saldūdens kaļķiežu iegula un krauja atrodas mežainā apvidū. Raunas Staburagu klāj sūnas, nelieli krūmi un atsevišķi koki. Izteiksmīgākā kraujas daļa ir labi saskatāma no upes pretējā krasta, kas ir labiekārtots. Apkārtnē nav ainavu bojājošu elementu. Apaugums ar krūmiem un kokiem pakāpeniski samazina saldūdens kaļķiežu atseguma platību. Cilvēku kāpelēšana un staigāšana pa Staburaga virsmu var noplicināt uz tā augošās sūnas, tādējādi tiktu veicināta arī paša kaļķiežu atseguma erozija.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260); avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus (7220*); nogāžu un gravu meži (9180).
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS